Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Tas pat nav jāsaka – Lietuvu, tāpat kā pārējo pasauli, ir smagi skāris COVID-19. Karantīnas apstākļos bezdarba līmenis ir audzis par 30%, inficēto skaits uz 1.maiju tiek prognozēts virs 6 000, taču šim postam ir arī gaišā puse. Valstī atgriežas emigrējušie lietuvieši, attīrās gaiss, daudzi rīkojas solidāri un izpalīdzīgi.
Zelta maliņa
Kad izskatās, ka lietas kļūst jo dienas, jo bēdīgākas, runāt par jaunā koronavīrusa gaišo pusi – tā šķiet zaimošana. Tomēr arī šim mākonim ir zelta maliņa! Lūk, daži gaiši toņi, kādi šobrīd Lietuvā redzami visai drūmajā ainā ar COVID-19.
Pirmkārt, sāk piepildīties Lietuvas iepriekš tik izmisīgie centieni atsaukt mājās tos iedzīvotājus, kuri izbraukuši uz ārzemēm. Jā, tieši pateicoties COVID-19! Šonedēļ vien robežu šķērsoja 5 000 lietuvieši, meklēdami glābiņu no vīrusa uzliesmojuma Spānijā, Itālijā, Francijā un Lielbritānija. Jāatzīst gan, ka daži no tiem bija tūristi, kuri atgriezās dzimtenē no atvaļinājuma.
Miera laikiem sirreāli skati
Daļa atbraukušo rada arī problēmas. Līdzīgi kā daudziem Lietuvā, kuriem ir likts dzīvot pašizolācijā vai karantīnā, arī atbraucējiem ir tendence pārkāpt stingros karantīnas noteikumus un atrasties ārpus mājām.
Lai risinātu situāciju, Lietuvas Veselības ministrija šonedēļ nolēma piespiest doties karantīnā visus lietuviešus, kuri valstī iebrauc no ārzemēm, un izmitināt viņus divu vai, labākajā gadījumā, triju zvaigžņu viesnīcā, turklāt policijas apsardzībā.
Vienā istabā tika nometināti pat septiņi cilvēki, un šie apstākļi izraisīja nepakļaušanos un vardarbību.
Mediju virsrakstos, piemēram, nonāc kāda jauna māmiņa ar raudošu mazuli uz rokām. Viņa apgalvoja, ka vairākas stundas nav spējusi pievērst viesnīcas darbinieku uzmanību un ka viņas lūgumi pēc palīdzības tikuši noraidīti.
Rezultātā Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga), kurš līdz otrdienai, 24.martam, bija Valsts Ārkārtas situācijas komisijas priekšsēdētājs, pakļāvās spiedienam un atbalstīja rīkoja atsaukšanu, ļaujot visiem dzīvot pašizolācijā un karantīnā mājās.
Patlaban Veselības ministrija apsver ieceri lūgt, lai saistībā ar vīrusa izplatību telekomunikāciju uzņēmumi sadarbojas ar Iekšlietu ministriju, lai, sekojot viedtālruņu atrašanās vietai, tiktu izsekotas personas, kurām ir jāuzturas karantīnā. Pret ieceri gan iebilst vairākas cilvēktiesību organizācijas.
Tīrāks gaiss
Tā kā uz ielām nav mašīnu, lieki teikt, ka gaiss ir kļuvis daudz tīrāks. Šī, iespējams, ir COVID-19 pandēmijas gaišākā puse gan Lietuvā, gan citur pasaulē.
«Kopš valstī ieviesta karantīna, gaisa piesārņojums ir sarucis par 30%.
Pat ļoti nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos piesārņojuma daļiņu koncentrācija gaisā bija zema vai ļoti zema. Šīs nedēļas sākumā iestājās aukstāka gaisa vilnis, un vairāk mājsaimniecību sāka intensīvāk kurināt apkuri. Piesārņojuma līmenis tad atkal kāpa,» tā Lietuvas medijos tika citēts Lietuvas Vides ministrijas Gaisa kvalitātes novērtējuma departamenta vadītājas Vilmas Bimbaites (Vilma Bimbaitė) teiktais.
Neredzēts biedriskums
Vīrusa dēļ tiek apturēta daudzu uzņēmumu darbība. Citi uzņēmumi turas stipri. Vēl citi paplašina saimniecisko darbību, lai apmierinātu milzīgo pieprasījumu pēc šobrīd populārām precēm un izrāda apskaužamu biedriskumu.
Līdz ceturtdienas, 26.marta, pēcpusdienai, dažādas Lietuvas uzņēmēju organizācijas bija saziedojušas vairāk nekā vienu miljonu eiro fondam, kas ir izveidots, lai cīnītos ar vīrusa izplatības ekonomisko un sociālo ietekmi. SEB bankas Lietuvas atzars noziedoja 100 tūkstošs eiro. Banka tas varbūt nav nekas milzīgs. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaite), kura ir fonda priekšsēdētāja, norādīja, ka ziedojuši ir arī vairāki tūkstoši ierindas lietuviešu, cik nu katrs varēja atļauties.
Pieticīgie koronavīrusa varoņi
Visā Lietuvā spraucas biedriskuma, patriotisma un uzupurēšanās asni, un cēlie tautieši arī netiecas pēc mediju uzmanības.
«Personīgi es rūpējos par trijām vecāka gadagājuma ģimenēm – es tām piegādāju pārtiku. To dara arī citas sievietes, kuras darbojas mūsu Lauvu klubā. Klubs ietilpst starptautiskā Lauvu klubu kustībā, kas ir pazīstama ar dāsnumu un labdarību. Palangas Lauvu klubs ir vienojies ar vietējām skolām, ka tas piegādās bezmaksas pārtikas paciņas trūcīgiem bērniem,» tā ziņu portālam BNN sacīja kluba vadītāja Palangas pilsētā Birute Simutiene (Birutė Simutienė). Ir arī milzīgs pieprasījums pēc elpceļu maskām un aizsargtērpiem, tādēļ vairākas sievietes Palangā ir pārgājušas no izšūšanas hobija uz sejas masku šūšanu.
«Saprotu, ka mums visiem ir jāpaliek mājās, lai palīdzētu cīņā pret koronavīrusu, bet es nevaru vienkārši sēdēt dīvānā, rokas klēpī salikusi. Mans hobijs ir papīra griešanas māksla – man ir daudz skaistu papīra darbu –, taču krīzes laikā izšķirīga nozīme ir tam, lai būtu pieejamas sejas maskas, tāpēc es tās šūšu, cik ilgi vien būs nepieciešams,» portālam BNN sacīja elpceļu masku darinātāja Irēna Gačjoniene (Irena Gačionienė).
Jaunas iespējas uzņēmumiem
Sastapušies ar sabiedrības veselības apdraudējumu, daži uzņēmumi Lietuvā velta pūliņus tam, lai izveidotu jaunas, no attāluma vadāmas tehnoloģijas, kas kaitētu vīrusa izplatībai. Piemēram, Rubeo sistemos, kas ir pazīstams ar programmatūras izstrādi tādām prasīgām jomām kā veselības aprūpe un sakari, šonedēļ paziņoja, ka veido pirmo robotu-dezinficētāju, kas ļautu attālināti veikt telpu dezinfekciju.
«Ideju aizsākām saistībā ar kronavīrusa uzliesmojumu Ķīnā. Sazinājāmies ar amerikāņu uzņēmumu, kas ražo dezinfekcijas aprīkojumu, un tas uzreiz ieinteresējās par mūsu ideju.
Pirmais robota prototips drīz sāks darbu slimnīcā Honkongā,» tā portālam BNN atklāja Rupebo sistemos uzņēmējdarbības attīstības daļas vadītājs Pauļus Rakausks (Paulius Rakauskas).
Tam, ka COVID-19 paver plašas iespējas radītspējīgiem uzņēmumiem, piekrīt Lietuvas Ekonomikas ministrijas Zinātnes, jaunrades un tehnoloģiju departamenta direktora vietas izpildītājs Gints Kimtis (Gintas Kimtys).
«Patiesi, daudzi uzņēmumi piedzīvos norietu, ja valsts tiem nepalīdzēs pārvarēt grūto periodu. Es tomēr esmu pārliecināts, ka mēs redzēsim arī pretējo: būs jaunuzņēmumi, kuri uzplauks, reaģējot uz tirgus pieprasījumu koronavīrusa laikā,» sacīja Lietuvas Ekonomikas ministrijas amatpersona.
Draudus bankām nesaredz
Lai arī ekonomiskā situācija pasliktinās, Lietuvas Bankas prezidents Vits Vasiļausks (Vitas Vasiliauskas) vērtēja, ka Lietuvā strādājošajām bankām ir pietiekami lielas rezerves, lai izturētu ekonomikas lejupslīdi, kāda tiek prognozēta jaunā koronavīrusa dēļ. Saskaņā ar centrālās bankas bāzes scenāriju Lietuvas ekonomikas apjoms 2020.gadā var sarukt par 11,4%.
«Sistēmā nav banku likviditātes problēmu.
Likviditātes galvenais avots ir uzkrājumi, un ir samazinājusies [nozares] atkarība no ārvalstu bankām, kuras kontrolē [Lietuvas] lielākās bankas,» tā ceturtdien neklātienes preses konferencē sacīja Lietuvas Bankas prezidents Vits Vasiļausks.