Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

«Projekta īstenošanai jau ir iegūti īpašumā 1 358 zemesgabali ar kopējo platību 1 240 hektāri. Procesā ir bijušas grūtības, jo atsevišķi zemes īpašnieki, kuri nav apmierināti ar darījumu kārtību, ir uzsākuši dažas tiesvedības,» tā ziņu portālam BNN pavēstīja Lietuvas Nacionālā Zemes dienesta (LNZD) preses pārstāvis Ruslans Golubovs (Ruslanas Golubovas). Par juridiskiem strīdiem vairāk noskaidrot viņš ieteica, vēršoties Lietuvas Tieslietu ministrijā. Ministrija tomēr nesniedza atbildes uz BNN jautājumiem.

LNZD runasvīrs savukārt skaidroja, ka Lietuvas valdība 2017.gadā apstiprināja regulējumu, kas paredz zemes iegūšanas kārtību Rail Baltica projekta vajadzībām un konkrētu projektu dzelzceļa būvniecībai Lietuvas teritorijā. «Mūsu teritoriālās filiāles izskatīja 4 201 zemesgabala kadastra datus un tad apstiprināja sešus zemes iegūšanas projektus. Kopumā mēs pieņēmām 1 750 aktus par zemes pārņemšanu Rail Baltica projektam,» sacīja Golubovs.

Pirmais zemes gabalu pārņemšanas posms ir pabeigts, un LNZD šobrīd sāk otro posmu, kurā ietilpst tādu zemesgabalu pārņemšana, kuri tiks izmantoti vietējas nozīmes ceļu būvniecībai un esošo ceļu atjaunošanai.

Daudziem zemes īpašniekiem, kuri ir iesaistīti, Lietuvā notiekošais liek saraukt pieri un izteikt nopēlumu.

«Godīgi sakot, gan mani, gan citus ir pārņemušas neskaidras sajūtas. Protams, mēs saprotam, cik svarīga Lietuvai ir šī dzelzceļa līnija, taču mēs daudzi jūtam, ka mums par to nācās samaksāt visdārgāk. Daudzi uzskata, ka valsts, samaksājot zemāku cenu par mūsu zemi, ir mūs apkrāpusi. Daudziem no mums samaksāja aptuveni 3 000 eiro par hektāru, kaut gan tirgus cena ir aptuveni no 6 000 līdz 7 000 eiro par hektāru,» sarunā ar BNN sacīja zemnieks Virmants Ivanausks (Virmantas Ivanauskas), kurš ir Lietuvas Zemnieku apvienības Ķēdaiņu rajona nodaļas priekšsēdētājs.

Saskaņā ar viņa teikto daudzi vietējie zemnieki centušies kompensācijā par savu zemi iegūt atbilstošus valsts zemesgabalus, taču LNZD to liedzis, piekrītot vienīgi kompensācijai naudā.

«Citos rajonos daži dzelzceļa projekta zemes pārņemšanas skarti zemnieki, ir apstrīdējuši dienesta lēmumus tiesā. Mums Ķēdaiņu rajonā gan nav šādu gadījumu, jo šeit zemi ņēma no salīdzinoši maz zemniekiem,» sacīja Ivanausks.

Saskaņā ar viņa teikto Ķēdaiņu rajonā zeme tika pārpirkta no aptuveni 30 zemniekiem, bet citur šis skaits bijis mērāms vairākos simtos. Veicot zemes pārņemšanu, daži zemesgabali tikuši sadalīti nevienādi tā, ka viena zemesgabala daļa atradīsies potenciālā dzelzceļa vienā pusē, bet otra daļa – otrā pusē.

«Lai arī LNZD vietējie darbinieki centās ņemt vērā katra zemnieka intereses, tomēr praktiski to ne vienmēr varēja izdarīt. Es teiktu: «Diemžēl.»» norādīja Ivanausks.

Viņš atzīst, ka apzinās dzelzceļa ieceres nozīmību. «Kā visur, valsts intereses ir augstākas. Tomēr ir žēl, ka daži cilvēki tām ir krituši par upuriem,» sarunā ar portālu BNN sacīja zemnieks, no kura zemes valsts savā īpašumā Rail Baltica vajadzībām nopirka septiņus hektārus.

Pasvales rajonā reģionalās dienesta filiāles vadītājs Vilhelimins Janušons (Vilhelminas Janušonis) portālam BNN teica, ka zemes pārņemšana, kas saistīta ar projekta Rail Baltica vajadzībām, ir bijusi saistīta ar vairākiem simtiem zemes īpašnieku.

Lai arī Janušons bija dzirdējis, ka atsevišķi īpašnieki vērsušies tiesā pret LNZD, uzskatot, ka zemes pārņemšanas kārtība bijusi netaisna, amatpersona norādīja, ka nezina par šādiem gadījumiem Pasvales rajonā, kur plānots būvēt lielu daļu no dzelzceļa Lietuvas posma.

«Tā kā mums zeme faktiski ir ievērojami lētāka nekā kaimiņos, Paņevežas rajonā, nemaz nerunājot par Kauņas rajonu, šeit īpašniekiem samaksāja diezgan pieklājīgi. Daži no viņiem man atzina, ka nekad nebūtu varējuši savu zemi pārdot tik izdevīgi,» tā Janušons.

Amatpersona arī pievērsa uzmanību faktam, ka daži no valsts pārņemtajiem zemesgabaliem ir sadalīti vairākās daļās.

«Ar dzelzceļu, kas tos sadala, tādu zemesgabalu izmantošanas iespējas un vērtība sarūk. Mēs gribam, lai valsts šiem zemes īpašniekiem izmaksā papildu kompensāciju vai arī atlīdzina, piešķirot valsts zemesgabalus tajā pašā sliežu pusē,» sacīja amatpersona.

Janušons gan pauda šaubas, vai Rail Baltica projekts tiks īstenots līdz 2026.gadam, kā plānots. «Vēl ceļā ir tik daudz šķēršļu un ar mazāku jauno ES budžetu, daži ambiciozi projekti kā šis tiks neizbēgami koriģēti,» ar pesimisma pieskaņu sacīja dienesta Pasvales rajona filiāles vadītājs Vilhelimins Janušons.

LNZD direktors gandarīts par paveikto; Kauņas rajons vēl gaida

Tikmēr LNZD direktors Laimonis Čiaks (Laimonas Čiakas) par zemes pārņemšanu plašāka sabiedrības interešu labā ir izteicies atzinīgi.

«Kopumā process bija ātrs un bez sarežģījumiem,» tā viņa pausto citē Lietuvas medijos.

Nākotnē piesardzīgi raugās Lietuvas Zemnieku apvienības Kauņas nodaļas priekšsēdētāja Loreta Maldutiene (Loreta Maldutienė). Atsauckusies BNN lūgumam komentēt situāciju Kauņas rajonā, Maldutiene sacīja, ka pašlaik nezina nevienu zemes pārņemšanas gadījumu dzelzceļa būvniecībai. «Šķiet, ka mūsu rajonu tas skars vēlāk,» norādīja Lietuvas Zemnieku apvienības Kauņas nodaļas priekšsēdētāja.

Viens ir skaidrs – Rail Baltica tālākai virzībai ir daudz šķēršļu. Projekta budžetā ir deficīts un daļa vajadzīgās zemes vēl nav iegūta, lai vēl neminam projekta prasību nenodarīt kaitējumu kultūras mantojuma objektiem.

Attiecībā uz projekta izmaksām tās plānotas 5,8 miljardu eiro apmērā. No tiem 2,5 miljardus eiro plānots ieguldīt Lietuvā ar ES līdzfinansējumu 85% apmērā. ES finansējums oficiāli nav mainījies, taču projektam attīstoties un saskaroties ar šķēršļiem, ir kļuvis skaidrs, ka tas maksās vairāk par to, kas sākotnēji tika aplēsts.

Vai, sākot no 2026.gada, pasažieri varēs traukties ar vilcienu no Kauņas uz Tallinu un atpakaļ ātrumā, kāds Baltijas valstīs vēl nav pieredzēts? Pagaidām to nevar apsolīt neviens.