Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Par spīti nokļūšanai opozīcijā Konservatīvā tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LDK) piedzīvo neredzētu popularitāti. Piemēram, 2016.gada parlamenta vēlēšanās tā ieguva savā 30 gadu ilgajā vēsturē vislielāko mandātu skaitu. Kamēr Lietuvas Liberālā kustība iekūlusies skandālos, Konservatīvie pārņēmuši liberālo auditoriju, kuri līderi saskata Gabrieliusā Landsberģī (Gabrielius Landsbergis), liberāli domājošajā TS–LDK priekšsēdētājā, kura vadībā partija kļuvusi spēcīgāka.
Tomēr Lietuvas Augstākās padomes priekšsēdētāja Vitauta Landsberģa (Vytautas Landsbergis) mazdēlam pēdējā laikā nākas noraidīt pārmetumus, ka viņš konservatīvos padarījis pārāk liberālus.
Vēstulē kritizē līderi
Jūnija nogalē Jonass Rimants Dagis (Jonas Rimantas Dagys) skaļā vēstulē pauda, ka zem Landsberģa vadības TS–LDK ir zaudējusi savu seju, nodevusi savas pamatvērtības un pilnībā pieņēmusi liberālos uzskatus. Līdz ar to Dagis teicās, ka esot spiest pārtraukt dalību partijā. Tas gan maksāja Dagim iespēju balotēties 2020.gada Saeima vēlēšanās.
Parlamentārietis Dagis gan slavu ieguvis kā «kažoka apmetējs». Viņam ir arī stingra nostāja pret abortiem un viendzimuma pāru attiecībām.
Daži politikas vērotāji paredzēja, ka Dagis turpinās šķelt partiju un aicinās Konservatīvos atturēties no «liberalizācijas», tomēr politiķis šo soli nespēra.
Konservatīvais vēlas alternatīvu viedokli
Tomēr Konservatīvie saņēmuši triecienu no partijas jaunatnes. Neatkarības atjaunošanas akta parakstītāja Alģirda Saudarga (Algirdas Saudargas) mazdēls Pauļus Saudargs (Paulius Saudargas) aicināja partijas prezidiju ļaut partijas biedriem paust viedokli, kas atšķiras no politiskā spēka oficiālā viedokļa.
«Ja mēs to pieņemsim, tas būs liels solis pretī demokrātijai. Pašlaik mēs partijā pieņemam lēmumus ar vairākuma balsojumu, kas, gribi to vai nē, ir balstīts «buldozera principā», vai arī diskutējot. Es gan to sauktu par «pulēšanu», līdz jautājums ir tik «nopulēts», ka tas ir tik izbālējis, ka liek citiem zaudēt interesi par to,» komentēja Sardaugs. Tieši viņš bija Landsberģa konkurents 2017.gadā, kad partija izvēlējās savu vadītāju.
Nesaprašanās jau no paša sākuma
«Relatīvais, bieži vien neredzamais ienaids starp diviem spēkiem partijā ir vairāk vai mazāk taustāms jau kopš 2008.gada, kad toreizējā Tēvzemes savienība un jaunās ēras Konservatīvā partija apvienojās ar tās vecāko radinieci Lietuvas Kristīgo demokrātu partiju. Līdz šim bijušas vairākas saķeršanās par dažiem jautājumiem, bet tie vienmēr tiktu atrisināt, neļaujot sabiedrībai uzzināt par nesaprašanos,» BNN komentē Mikolas Romera Univeristātes (MRU) pasniedzējs Vitauts Dumbliausks (Vytautas Dumbliauskas).
Tomēr pēdējās nesaskaņas nevarēja notikt vēl sliktākā laikā – prezidenta vēlēšanu laikā. Daļa pazīstamu konservatīvo pauda atbalstu Gitanam Nausēdam (Gitanas Nausėda), nevis politiskā spēka oficiālajai pārstāvei Ingrīdai Šimonītei (Ingrida Šimonytė).
Konservatīvie atklāti kritizēja Šimonīti par pārāk liberālajiem uzskatiem par partijas pamatvērtībām, piemēram, ģimeni. Neprecētā Šimonīte ir atklāti pauda atbalstu kopdzīves likumam, kas iekļautu arī viendzimuma pārus.
Jaunas nesaskaņas
Runājot par «alternatīvo viedokli», Saudargs nepieminēja partijas liberalizāciju, taču pieminēja mākslīgo apaugļošanu un viendzimuma pāru tiesības kā jautājumus, kuros partijā nav vienprātības.
«Kopš Tēvzemes savienība un Lietuvas Kristīgie demokrāti apvienojās 2008.gadā, ir bijuši daudz jautājumu, kas pārbaudīja mūsu vienotību. Tomēr toreiz mums nebija darīšana ar jautājumiem, kuri, manuprāt, izaicina vērtības,» uzsvēra Sardaugs. Viņš arī pauda nožēlu, ka vairs netiek ņemts vērā Lietuvas Romas katoļu baznīcas viedoklis.
«Sardaugs un daži citi konservatīvie vēlas atklātu diskusiju par vairākiem jautājumiem partijā. Es nedomāju, ka viņi cenšas naidoties ar partijas līderi, jo tas nekur nevestu,» BNN komentē Laurs Bielinis (Lauras Bielinis), Kauņas Vitauta Magnusa universitātes pasniedzējs. «Tiem, kuri sazobojušies pret partijas vadību, apsūdzot to par partijas vērtību nodošanu, nav nekādu izredžu – partijas vadības groži ir cieši Landsberģa rokās.»
Tomēr Bielinis uzskata, ka Landsberģis būs spiests pirms 2020.gada vēlēšanām skaidro paust savu nostāju tādos jautājumos kā mākslīgā apaugļošana un viendzimuma laulības.
«Manuprāt, viņam nav citas izvēlēs kā turēties kopā ar partijas kristiešu galu. Tādējādi viņš tiem pielabināsies un nodrošinās atbalstu vēlēšanās. Ēnas puse gan varētu būt liberāli noskaņoto vēlētāju zaudēšana,» komentē Bielinis.
Jaunākā Landsberģa nopelni
Dumbliausks gan ir pārliecināts, ka bailes no tā, ka viņus izstums no aktīvās politikas, attur stingros konservatīvos no partijas pamešanas.
«Viņi ir jauni, gudri un gana labi saprot, ja viņi tā darīs [pametīs partiju], viņu dienas ir skaitītas. Tiem, kuri spurojas pret Landsberģi, vajadzētu atcerēties, ka tieši viņš ļāva Konservatīvajiem sasniegt savas virsotnes. Ja ne viņš, TS–LDK nebūtu ieguvusi rekordlielo balsu skaitu,» stāsta analītiķis. «Neticu, ka Landsberģis pēkšņi atmetīs savus liberālos uzskatus un pievienosies stingrajiem konservatīvajiem.»
Pēdējās aptaujas liecina, ka TS–LDK ir populārākā partija Lietuvā. Aiz viņiem ir Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība.