Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.
Korupcijas apkarošanas iestāde šonedēļ paziņojusi, ka shēma, pret kuru ir vērsta izmeklēšana, attiecas uz ne mazāk kā 10 lielām Lietuvas slimnīcām. Starp tām ir Sanatorus klīnikas Viļņā, Kauno Klinikos Kauņā un Paņevēžas un Šauļu pilsētas lielākās ārstniecības iestādes.
Izmeklētāju uzmanības centrā ir Sanatorus klīniku direktors Ķēstutis Strups (Kęstutis Strupas), kurš kopā ar trim citiem darbiniekiem tiek turēts aizdomās par iespējamām nelikumībām jau kopš 2018.gada februāra.
Pret Strupu ir celtas aizdomas par iespējamu amata stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kamēr klīnikas struktūrvienības direktors Romualds Kizlaits (Romualdas Kizlaitis) un divi informācijas tehnoloģiju projektu vadītāji tiek turēti aizdomās par iespējamu kukuļošanu.
Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests (LĪID) ir paziņojis presei, ka laika posmā no 2013. līdz 2016.gadam Sanatoros klīnikām ziedojumus naudas veidā devušas 87 juridiskas personas un aptuveni piektdaļa no tām ir atrodamas publisko iepirkumu konkursu uzvarētāju vidū.
Ar tām noslēgti līgumi ar kopējo vērtību 130 miljoniem eiro, kas ir 72% no Sanatoros klīniku kopējās publisko iepirkumu līgumu vērtības.
LĪID direktora vietnieks Jovits Raskevičs (Jovitas Raskevičius) šonedēļ žurnālistiem skaidrojis, ka izmeklētājiem ir aizdomas pret Sanatoros klīniku darbiniekiem par nelikumīga atbalsta prasīšanu, piešķiršanu un izmantošanu.
«Kad uzsākām pirmstiesas izmeklēšanu pret Sanatoros klīnikām, mēs gribējām arī paraudzīties, vai šāda parādība nav raksturīga arī citām slimnīcām,» skaidrojis Lietuvas korupcijas apkarotāju pārstāvis.
Jautāts, kā šāda tirgu kropļojoša shēma ir varējusi pastāvēt esošā likumiskā regulējuma ietvaros, Raskevičs komentējis, ka esošās situācijas cēlonis varētu būt kļūmes likumos un kontroles trūkums pār ārstniecības iestāžu darbu.
Lai uzlabotu situāciju nozarē, kur līdztekus tiek veiktas ārstniecības iestāžu slēgšanas finansējuma trūkuma dēļ, Lietuvas Veselības ministrija ir sagatavojusi un izsūtījusi valstī strādājošām ārstniecības iestādēm īpašas rekomendācijas. Tajās iestādes instruētas, kā nodrošināt iespējami caurskatāmu darbību attiecībā uz iepirkumu konkursu pretendentiem un ziedotājiem.
Sarunā ar portālu BNN Lietuvas veselības ministra Aurēlija Verīgas (Aurelijus Veryga) preses pārstāve Lina Bušinskaite-Šrjubēne (Lina Bušinskaitė- Šriubėnė) skaidroja, ka viens no ieteikumiem ir ārstniecības iestādēm iegūt atbalsta saņēmēja statusu. Šāds statuss tām ļautu darīt publiski pieejamu informāciju par naudas ziedojumiem, ko ārstniecības iestādes saņem.