Lietuvai plānojot krīzes sabremzēto ekonomiku stimulēt ar 6,3 miljardu ieguldījumiem nākamajos 18 mēnešos, banka Swedbank vērtējusi, ka investīciju īstenošanu var bremzēt pārmērīgi birokrātiska piešķiršanas kārtība, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Zviedru komercbankas Lietuvas atzars otrdien, 26.maijā, nācis klajā ar pētījumu, kur norādīts, ka valsts plānotā ekonomikas stimulēšanas kampaņa ir iespēja uzlabot digitālo infrastruktūru, kas savukārt «varētu veicināt videi draudzīgu un ilgtspējīgu izaugsmi».
Valdības vēlme palielināt parādsaistības, bankas vērtējumā, liecina, ka «visticamāk, pirmoreiz kopš neatkarības [atgūšanas] valdībai ir fiskālie resursi, lai īstenotu vērā ņemamu politiku, kas vērsta pret ekonomikas cikliskumu».
Vienlaikus «daudzos gadījumos zināmu vilšanos sagādā pārmērīgas dokumentācijas prasības, administratīvās jaudas trūkums un atbalsta sadalījums,»
savā pētījumā uzsver Swedbank Lietuvas atzara speciālisti.
Šī raksta oriģināls lasāms LRT vietnē angļu valodā: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1182428/lithuania-s-post-corona-spending-spree-hindered-by-red-tape-swedbank
BNN jau vēstīja, ka Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā paziņoja par plānu nākamajos 18 mēnešos ieguldīt ekonomikā, izglītībā un pētniecībā 6,3 miljardus eiro. Uzņēmēji un ekonomisti vērtē, ka iecere ir laba. Vienlaikus valdībai veltīta kritika par to, ka ministri nav apsprieduši ieceri aizņēmumu un neapsprieda konkrēto plānu ar uzņēmējiem. Investīciju programmas prioritārie virzieni ir cilvēkresursi, digitālā ekonomika un uzņēmējdarbība, inovācijas un pētniecība, ekonomiskā infrastruktūra, kā arī cīņa pret klimata pārmaiņām un enerģētika.