Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Kūrortpilsētas Lietuvā lēnām mostas no COVID-19 miega un karantīnas stingrākā posma, tomēr nekur nemana ierasto dzīvību. Valstī populārākie kūrorti – Brištona, Druskiniki, Neringa un Palanga – maijā novēro par lielāku rosību gājēju ielās, taču drūmās, elpceļu maskām klātās sejas liecina par jaunu realitāti līdzšinējos Lietuvas brīvdienu «magnētos».
Lietas uzlabojas
«Es ceru, ka sliktākais ir aiz muguras. Lietas palēnām uzlabojas. No šodienas viesnīcām ir dota atļauja vērt durvis viesiem. (..) Joprojām nav atļautas ūdens terapiju procedūras. Dažas viesnīcas un SPA centri atsāks darbību 1.jūnijā, kad tas būs atļauts,» tā ziņu portālam BNN sacīja piejūras kūrpilsētas Palangas Viesnīcu un restorānu apvienības vadītāja Ingrīda Valatiene (Ingrida Valaitienė).
Apnikusi dzīve «sprostā»
Viņa vērtēja, ka daudzi lietuvieši, kuriem šopavasar, ievērojot stingru karantīna, bija jāuzturas mazos pilsētu dzīvokļos, šobrīd vēlas no tiem izrauties.
«Esam novērojuši, ka viesu plūsma uz Palangu pakāpeniski palielinās. Ir tomēr pāragri teikt, kāda būs vasaras sezona. Pirms diviem mēnešiem es būtu teikusi, ka mums ir jāaizmirst šī vasara un šis gads – tik slikti izskatījās situācija, kad atcelto rezervāciju īpatsvars pietuvojās 100%, taču patlaban aina izskatās daudzsološa. Es teiktu, ka neatkarīgi no tā, kā būs turpmāk, šovasar mēs Palangā redzēsim mazāk ārvalstu tūristu. Tas ir saistīts ar ceļošanas ierobežojumiem, ar COVID-19 neprognozējamību un grūtībām, ar kādām atpūtnieki saskaras savā dzīvē,» tā Palangas Viesnīcu un restorānu apvienības vadītāja.
Jauna realitāte – maz ārvalstu tūristu
Līdz aprīļa sākumam Baltijas jūras kūrortpilsētā bija atceltas nepilni 90% visu viesnīcu rezervāciju. Lai arī šobrīd naktsmītņu darbinieki pilsētā saņem jautājumus no iespējamiem ārvalstu viesiem, interese ir maza.
«Piemēram, kāda sieviete no Čehijas vēlējās rezervēt numuriņu mūsu viesnīcā, bet viņa pārdomāja, kad bija to pārrunājusi ar sabiedrības veselības dienestu Prāgā. Izskatās, ka, atgriežoties mājās, viņai būtu jānodod COVID-19 analīzes un jādzīvo pašizolācijā. Tas pat nav jāsaka – šogad ceļošana uz ārzemēm ir sarežģīta. Tā to redzu ceļošanas ierobežojumu un veselības noteikumu dēļ,» skaidroja Valaitiene.
Darbiniekiem obligāta temperatūras mērīšana
Jautāta par noslogojumu, piemēram, šajā nedēļas nogalē viesnīcā Grand Baltic Dunes Hotel, kuru Valtiene vada, uzņēmēja sacīja, ka tas raksta tapšanas laikā ir ap 60%.
Gluži kā citās naktsmītnēs pilsētā, arī šajā viesnīcā tiek domāts par slimības profilakses pasākumiem kā darbinieku, tā viesu labā. Darbiniekiem tiek mērīta temperatūra.
«Klientiem tomēr mēs temperatūru nemērām,» savu stāstījumu noslēdz Palangas Viesnīcu un restorānu apvienības vadītāja Ingrīda Valatiene.
Glābēji domā: Kā tagad elpināt caur muti?
COVID-19 pandēmija ietekmēs darbu arī glābējiem Palangas pludmalē.
«Godīgi sakot, mēs katru dienu saņemam jaunas rekomendācijas. Šobrīd mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Kā atdzīvināt noslīkušu cilvēku? Vai glābēji var veikt parasto elpināšanu caur muti? Kā ievērot sociālo distancēšanos pludmalē un tā tālāk. Šovasar darbs būs ļoti saspringts un ar lielu stresu – tas ir skaidrs,» pārliecināts ir Palangas pludmales glābēju dienesta vadītājs Jons Pirožniks (Jonas Pirožnikas).
Glābēju rīcībā ir nonācis radiovadāms lidaparāts, ar ko mērīt temperatūru cilvēkiem pludmalē.
Šovasar tas zumēs virs peldu viesu galvām, meklējot iespējamos COVID-19 infekcijas pārnēsātājus.
Rēķinoties ar vīrusa iespējamu izplatīšanos vienā no valstī nedaudzajām jūras pludmalēm, Lietuvas Veselības ministrija prasījusi, lai pludmales ģērbtuvēs tiktu izvietoti dezinfekcijas līdzekļi, taču Palangas pašvaldība oponējusi, ka to izvietošana būtu nelietderīga, jo karstumā dezinfekcijas līdzekļi zaudējot savu iedarbību.
«Ar sabiedrības veselības uzraugu vienojāmies, ka ģērbtuves tiks pastāvīgi dezinficētas,» ziņu portālam BNN sacīja pilsētas komunālā uzņēmuma PKU direktors Ģedimins Velinevičs (Gediminas Valinevičius).
Brištona saredz lielu svārstīšanos un nekonsekvenci
Brištona, kas ir Lietuvas sanatoriju kūrortpilsēta netālu no Kauņas, ir zināma ar lielu popularitāti vietējo atpūtnieku vidū. Arī šeit koronavīrusa pandēmija ir sajaukusi kārtis.
«Cilvēki atgriežas mūsu pilsētā, bet es redzu lielu piesardzību. Attiecībā uz mūsu viesnīcām un SPA centriem tie atturīgi uzņem daudzos slimības profilakses ieteikumus un rīkojumus, kas mainās teju katru dienu. Tie rada spriedzi vietējā viesmīlības nozarē,» tā sarunā ar BNN sacīja Brištonas Tūrisma informācijas centra direktore Rūta Kapačinskaite (Rūta Kapačinskaitė).
Līdz ceturtdienai, 21.maijam, kūrortpilsētā ir atvērta tikai viena no lielajām viesnīcām, bet četras stāv slēgtas. «Tās gaida SPA procedūru aizlieguma atcelšanu. Sagaidām, ka tas tiks pilnībā atcelts 1.jūnijā. No finansiālā viedokļa neatmaksājas turēt viesnīcu atvērtu, kad ir aizliegtas ūdensprocedūras,» skaidroja Kapačinskaite.
Jūnijs būs lakmusa papīrītis
Slavenajām Brištonas sanatorijām būs atļauts atsākt darbu nedēļas sākumā, bet uzņēmumu klienti būs laipni gaidīti no 1.jūnija ar nosacījumu, ka tie pierādīs, ka nav inficējušies ar COVID-19.
«Īsi sakot, no jūnija viss vairāk vai mazāk atgriezīsies normālās sliedēs, tikai grupu procedūras nebūs pieejamas saistībā ar atlikušajiem karantīnas ierobežojumiem,» tā Brištonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.
Divriteņu un peldlīdzekļu izīrētāji pilsētā jau ir atsākuši darbu un gidi ir gatavi vadāt interesentu grupas, zināja stāstīt Rūta Kapačinskaite. «Veselības krīzes radīto ietekmi mēs vēl redzēsim. Tā kā mēs esam ļoti populāri vietējo vidū, paredzam, ka ietekme nebūs liela,» prognozēja Kapačinskaite.
Cer arī uz latviešiem
No ārvalstu tūristiem Brištonā ierasti visvairāk ir vāciešu, aiz kuriem nākamie ir krievi un latvieši. «[Februāra un marta] nedēļās pirms karantīnas ieviešanas mēs redzējām daudz latviešu viesu. Jācer, ka tā kā Lietuvas-Latvijas robeža ir atvērta, interese, ko redzējām, nenoplaks. Aina būs skaidrāka jūnija vidū, kad vairums ierobežojumu būs atcelti,» prognozēja kūrortpilsētas Tūrisma informācijas centra vadītāja.
Lietuvā spēkā esošos ierobežojumus ūdensprocedūru jomā atturīgi komentē sanatorijas Eglė direktors Artūrs Salda (Artūras Salda).
«Piemēram, turpmāk katram mūsu klientam pirms reģistrēšanās ir jāuzrāda COVID-19 analīžu rezultāti. Ātrie COVID-19 testi nav atļauti, jo tos apstiprina tikai Nacionālais Sabiedrības veselības centrs. Ja šī prasība paliks spēkā, daudzi paliks mājās. COVID-19 analīzes daudzus atgrūž,» tā par sanatoriju tūrisma izredzēm Lietuvā šovasar izteicās sanatorijas vadītājs Artūrs Salda.