Baltijas valstis kā NATO teritorija ir drošībā un Krievija nemēģinās apdraudēt alianses dalībvalstis, jo tas būtu «totāli ārprātīgi», uzskata Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
«Kaut gan [Krievijas prezidenta Vladimira Putina] spertie soļi arī nav racionāli. Tie nav loģiski, jo viņi grauj paši savu ekonomiku, viņi sagandē paši savu dzīvi. Bet es uzskatu, ka viņi nemēģinās apdraudēt NATO teritoriju, jo tas nav iespējams,» intervijā Latvijas Radio atzina Linekvičs.
Uz jautājumu, kas notiks, kad konfliktu Austrumukrainā uzskatīs par beigušos, ministrs norāda: «Mēs nezinām, kas notiks. Mēs nezinām, kas būs nākamie soļi. Atkal – tas būs atkarīgs no mūsu pozīcijas. Mums ir jāturpina izdarīt spiedienu. Kā zināt, tas nebija viegli. Bet mums būtu jāturpina ar sankcijām un tam ir ļoti skaidrs iemesls. Kaut mēs redzam trauslu ugunspārtraukšanas vienošanos, mēs neredzam būtiskas izmaiņas uz vietas. Mēs joprojām redzam Krievijas karavīru klātbūtni uz Ukrainas zemes – tas ir galvenais. Tajā pašā laikā krievi noliedz, ka viņi ir konfliktā iesaistīta puse. Kaut gan viņi ir ne tikai konfliktā iesaistītā pusē- viņi ir konflikta cēlonis.»
Pēc viņa teiktā, «ņemot vērā šīs lietas – ir ļoti grūti paļauties uz jebkādu vienošanos. Tādēļ mums vajadzētu turpināt izdarīt spiedienu. Un tās ir sankcijas – ko gan citu mēs varam darīt ? Un vēl ļaujiet piebilst – mums ir jāatbalsta Ukrainas valdība. Ar visiem līdzekļiem – ekonomiski, politiski, un arī atbalstot drošības sektoru, atbalstot bruņotos spēkus.»
«Mums varbūt ir grūtības uzticēties, saprast, cik ilgs būs pamiers, cik tas ir uzticams, bet mums tiešām būtu jācenšas saglabāt to, kas vismaz ir sasniegts tagad. Vai mēs ticam, ka tas ir reālistiski? Ir ļoti grūti tam citēt. Te pāris piemēri. Daži teroristu līderi paziņoja, ka viņi nerespektē jebkādu ugunspārtraukšanu. Jo, viņi saka, tādas nav,» tā ministrs.
«Arī attiecībā uz pamiera vienošanos starp [Ukrainas un Krievijas prezidentiem] Porošenko un Putinu – tajā teikts, ka šiem nelegālajiem militārajiem formējumiem ir jāaiziet no Ukrainas teritorijas. Esmu lasījis, ka dažu teroristu līderu uzskatā Ukrainas karavīri viņu tā sauktajās «republikās» ir nelegāli. Daudz pretrunu. Un vēlreiz, vēlreiz es atkārtošu – Krievija noliedz, ka ir konfliktā iesaistītā puse. Tādēļ ir ļoti grūti paļauties uz šo vienošanos. Es nevaru tiešām būt optimistu pulkā. Bet reālistiski runājot, viņiem ir jāizmanto jebkura iespēja runāt un izmanot ietekmes sviras,» pārliecināts Lietuvas politiķis.
Vaicāts, kā būs ar Moldovu, Piedņestru, Linkevičs atbild: «Mūsu partneriem būs ļoti grūti laiki. It īpaši tiem, kuri izdarījuši skaidru izvēli, izvēlējušies Eiropas perspektīvu. Viņiem gaidāmi izaicinājumi, un viņiem tam vajadzētu gatavoties. Šis ir mans padoms, un viņi paši to jau zina. Bet tas ir arī mūsu uzdevums ne tikai stāvēt un skatīties, kā futbola maču stadionā. Mums jābūt vairāk iesaistītiem šajā ziņā. Mums viņiem vajadzētu patiešām palīdzēt. Tā nav tikai viņu darīšana aizsargāt savas tiesības izvēlēties. Tā ir arī mūsu darīšana palīdzēt viņiem aizsargāt šīs tiesības.»
Tāpat politiķis piebilst: «Mums nav nekādu iemeslu neuzticēties alianses garantijām, it īpaši pēc ļoti sekmīgā Velsas samita. Man nav nekādu šaubu! Bet es nesaku, ka mēs varam atslābināties. Es saku, ka mēs varam uzticēties šīm garantijām. Bet mums jādara arī sava daļa, attiecībā uz finansējumu aizsardzībai un citām lietām. Mums nevajadzētu atslābināties, jo mēs redzam, kas notiek apkārt. Mums nebūs konvencionālu draudu, bet mums var būt daudz pārsteigumu. Kā Igaunijas Drošības policijas darbinieka nolaupīšana. Vai draudi attiecībā uz vairāk nekā 20 gadus vecām lietām mūsu, Lietuvas, jaunajiem karavīriem Padomju armijā, pret kuriem Krievija mēģina vērsties pēc tik daudziem gadiem. Tā ir zināmas spriedzes radīšana.»
Ref: 102.000.102.8118