Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas sabiedrības uzticēšanās valdībai septembrī sarukusi par teju pieciem procentiem, liecina reitingi. Tas ir nopietns signāls valdošām partijām saistībā ar pašvaldību, Eiropas Parlamenta un prezidenta vēlēšanu tuvošanos.
Kā liecina lietuviešu socioloģijas pētījumu centra Spinter tyrimai veikto aptauju rezultāti, septembrī Lietuvas valdību, ko veido Zemnieku un Zaļo savienība (ZZS) kopā ar Sociāldemokrātu partiju, pozitīvi vērtēja 24,6% respondentu, bet augustā valdības darbu atzinīgi vērtēja 29% aptaujāto.
Vēl aptuveni pusgadu agrāk, martā, valdības veikumu pozitīvi raksturoja 33,9% respondentu.
Kamēr valdības reitings sarūk, tās galva, premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), kuru uzskata par ZZS potenciālo prezidenta amata kandidātu, ir vērtēts stabilāk.
Turklāt augustā un septembrī Spinter tyrimai ir veicis aptauju par Skvernelim iespējami piemērotāko valsts amatu, un septembrī 18,4% aptaujāto norādījuši uz prezidenta krēslu, uzrādot attiecību atbalsta kāpumu kopš augusta par 1,1 procentpunktu.
Politikas analītiķi, kuriem BNN lūdza izteikt viedokli, uzskata, ka valdības vērtējuma kritums nav pārsteigums, jo, tuvojoties valdības termiņa viduspunktam, cilvēki kļūst prasīgāki un sāk vērtēt kabineta darba augļus. Vasarā, kas ir atvaļinājumu laiks, vēlētāji arī pievērš mazāk uzmanības valdības darbam.
«Sabiedrībā atsevišķas personas bieži vērtē pēc to konkrētajām īpašībām un prasmēm, kamēr darba rezultāti tiek gaidīti no kabineta kā iestādes kopumā,» tā situāciju raksturoja Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta lektors Mažvids Jastramsks (Mažvydas Jastramskis).
Līdzīgs skatījums ir politologam Vītautam Dumbliauskam (Vytautas Dumbliauskas), kurš ir Mikola Romera Universitātes asociētais profesors.
«Nepastāv tieša sakarība starp iestādes un tās vadītāja popularitāti. Šīs valdības komiskais ministrs daudzu acīs ir veselības ministrs Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga), un viņš saņem lauvas tiesu sabiedrības nepatikas. Skvernelis lietuviešiem patīk viņa tiešuma un apņēmības dēļ».
Analītiķi tomēr vērtē, ka žurnālisti valdības termiņa vidusdaļā sāk analītiskāk attiekties gan pret valdības, gan premjerministra darbu, kas Skverneļa gadījumā novedis pie saspringtām attiecībām ar medijiem.
Piemēram, Mikols Katks (Mykolas Katkus), sabiedrisko attiecību speciālists un komunikācijas aģentūras Fabula vadītājs, komentēja: «Man šķiet, ka ir beidzies Skverneļa un mediju attiecību medusmēnesis. Tur nav nekā sevišķi dīvaina. Parasti visi kabineti, kuri sasniedz amata pilnvaru termiņa vidu, nonāk pie tā, ka cenšas noregulēt savas attiecības ar medijiem. Pašlaik izskatās, ka šāds medusmēnesis ir beidzies. Šķiet, ka uzticēšanās ir beigusies un katrs valdības solis tiek aplūkots ar lielu devu kritikas».
Preses un valdības attiecībām par labu nav nākusi arī valdības iecere, ar ko tā nāca klajā pagājušajā nedēļā, proti, prasīt žurnālistiem samaksu par piekļuvi Lietuvas Reģistru centra datiem.
Saskāries ar asu mediju pretreakciju, priekšlikums valdības sēdē tika noraidīts, bet premjerministrs Skvernelis turpināja to aizstāvēt, vienīgi aicināja tajā novērst juridiska rakstura nepilnības.