Lietuvas Vides ministrija apsver iespēju atļaut lielāku pilsētu apbūvi, tajās palielinot iedzīvotāju skaitu līdz 60 000 cilvēku uz kvadrātkilometru. Pēc arhitektu domām, tas ļautu panākt tādu pilsētu blīvumu, kāds ir Šanhajā, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Lietuvas galvaspilsētas iedzīvotāju blīvums šobrīd ir vairākas reizes mazāks nekā pasaules lielākajās pilsētās.
Lietuvas Vides ministrijas priekšlikumi palielinātu blīvumu līdz 600 iedzīvotājiem uz hektāru jeb aptuveni 16 kvadrātmetriem uz vienu iedzīvotāju.
«Tie būtu 150 dzīvokļi uz hektāru, kas nav tik biedējošs skaitlis, ja skatāmies uz apbūvētu teritoriju,» saka vides ministra vietniece.
Tomēr Seima Vides aizsardzības komitejas loceklis uzskata, ka ārvalstu pilsētu blīvums nedrīkstētu kļūt par piemēru Viļņai.
Pēc viņa domām Lietuvā, salīdzinot ar citām valstīm, ir daudz labāka dzīves kvalitāte, un viņš neredz iemeslu, kāpēc būtu jāmaina iedibinātās tradīcijas.
Viļņas galvenais arhitekts apgalvo, ka pilsētu blīvuma palielināšana ir normāls process, taču pat visapdzīvotākajās teritorijās šobrīd ir 2–3 reizes mazāk cilvēku, nekā paredzēts ministrijas plānā.
Arhitekts Aļģirds Kaušpēds (Algirdas Kaušpėdas) atbalsta pilsētu blīvumu palielināšanu, sakot, ka tā bieži vien tiek pārprasta:
«Blīvuma palielināšana nenozīmē, ka mēs celsim vairāk daudzdzīvokļu māju.»
Ar blīvumu tiek domāta mikrorajona labiekārtošana, lai visi pakalpojumi būtu pieejami 15 minūšu gājiena attālumā. Taču šim procesam ir jābūt dabiskam, nevis balstītam uz fiksētiem skaitļiem.
Vides ministrija apgalvo, ka tā šo skaitli ir noteikusi tikai kā maksimālo, atsaucoties uz jau apdzīvotām teritorijām, kā arī pašvaldības pašas lemj par to, vai veidot pilsētas blīvākas.
Ministrijai ir arī jāprecizē zaļo zonu lielums. Agrāk Lietuvas iestādes plānoja, ka, izejot no mājām, līdz nelielam parkam, publiskajam laukumam vai mežam būtu nepieciešamas tikai dažas minūtes. Tagad zaļās zonas var būt kilometru attālumā.
Saskaņā ar Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) viedokli, kas ir Lietuvas korupcijas apkarošanas uzraugs, jaunie noteikumi par zaļo platību standartu aprēķināšanu būtu izdevīgi tikai noteiktām interešu grupām.
«Mēs redzam, ka tiek mēģināts apmierināt nekustamā īpašuma attīstītāju intereses un samazināt zaļo teritoriju platības,» sacīja deputāts Toms Tomiļins (Tomas Tomilinas).
Vides ministrija, kas jau ir saņēmusi kritiku par plānu palielināt pilsētu blīvumu, tagad apsver izmaiņas.
Ministra rīkojumu par zaļo zonu samazināšanu izmeklē arī Ģenerālprokuratūra.
Pilnu rakstu angļu valodā lasiet: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1763237/lithuania-s-environment-ministry-wants-to-make-cities-more-dense