Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Pēc augstākā līmeņa tikšanās starp Baltijas valstu un Amerikas Savienoto Valstu prezidentiem šonedēļ vairums lietuviešu politologu un ārpolitikas vērotāju vērtējuši, ka ģeopolitiski svarīgā brīdī no ietekmīgākā sabiedrotā saņemts atbalstošas attieksmes apliecinājums. Tikmēr izskanējis arī viedoklis, ka ASV galva Donalds Tramps (Donald Trump) baltiešu vizīti lietojis iekšpolitiskā nolūkā.
Tā, piemēram, Viļņas Universitātes (VU) Starptautisko Attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks (Ramūnas Vilpišauskas) trešdien, 4.aprīlī, izteicies: «ASV prezidents Donalds Tramps triju Baltijas valstu vizīti izmantoja iekšpolitikai, tomēr Lietuvai, Latvijai un Igaunijai izdevās saskaņot savas intereses ar Baltā nama interesēm».
Tikmēr ASV dzimušais politologs un minētā institūta asociētais profesors Ķēstutis Griņus (Kęstutis Girnius) intervijā BNN komentēja, ka vairāki ASV puses izteikumi kopīgajā preses konferencē bijuši šabloniskas diplomātijas frāzes, tomēr zināmā mērā Tramps tikšanās reizē saskatījis un izmantojis iespēju paust vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
«Galotņu tikšanās bija interesanta, taču patiesi būtiski lēmumi netika pieņemti. Aizsardzības jomā pēdējos gados mums tādi ir bijuši vairāki. Kopumā vērtējot, jebkura jauna lēmuma pieņemšanā drošības jomā ir jāiesaista NATO, tādēļ uzskatu, ka tie visi gaida NATO galotņu sanāksmi šovasar Briselē,» tā Griņus.
Amerikāņu starptautisko attiecību domnīcas Atlantijas Padome pētniece, Lietuvā dzimusī Agņa Grigas (Agnias Grigas) ziņu aģentūrai Reuters skaidrojusi, ka sanāksmei bijusi «milzīga stratēģiska nozīme».
Viņa kanādiešu-britu ziņu aģentūrai arī atgādinājusi, ka Baltijas valstis nav tikai NATO drošības garantiju saņēmējas, bet arī aktīvas amerikāņu starptautiskās un militārās politikas atbalstītājas. Lietuva ciešas transatlantiskās saiknes izveidojusi arī enerģētikas jomā, jo kopš 2017.gada tā sākusi no ASV iepirkt dabasgāzi.