Lietuvai būs par vēlu pārdomāt, vai 1.janvārī tiešām vajadzētu pāriet uz eiro. Neskatoties uz to, Grieķijas ieilgušās finanšu grūtības liecina, cik iegrožojoša ir atteikšanās no nacionālas monetārās politikas, brīdina finanšu un ekonomikas ziņu portāls Bloomberg.
Portāls arī vērš uzmanību uz to, ka līdz ar pāreju uz eiro valstis zaudē iespēju pazemināt valūtas vērtību, lai palielinātu eksportu un līdz ar to grūtā brīdī pastiprinātu tautsaimniecības izaugsmi.
Grieķija ir ieslēgta eirozonas ekonomikas būrī un pārcieš politisko krīzi, jo ir spiesta īstenot aizdevēju diktētu taupības plānu, kas sabiedrībā tā apjoma un ilguma dēļ kļūst arvien nepopulārāks.
Bloomberg gan arī atzīst, ka Grieķijas problēmas ir pašas radītas – galvenā bijusi mānīšanās par valsts budžeta deficīta patieso apmēru, lai radītu šķietamību, ka valsts finanses atbilst Māstrihtas jeb eiro ieviešanas kritērijiem.
No sabiedriskās domas viedokļa, eiro ieviešana Lietuvā notiek līdzīgi kā Latvijā, jo arī Viļņai, pretēji solītajam, nav izdevies pārliecināt iedzīvotājus, ka pāreja uz vienoto valūtu ir pareizais solis.
Portāls citē Eiropas Komisijas pasūtītu aptauju rezultātus, kas rāda, ka 2014.gada aprīlī drīzāk pret vai ļoti pret eiro ieviešanu kopā bijuši 48% lietuviešu, bet septembrī noraidoši noskaņoti kopā bijuši 49%. Atbalstoši noskaņoto iedzīvotāju skaits šogad tā arī nav sasniedzis 50%.
Par spīti Grieķijas un citu Dienvideiropas valstu nedienām, «leišu» ekonomiskās izredzes turpmākajos gados ir vienas no visrožainākajām Eiropā – tautsaimniecība aug ātrāk un bezdarbs ir mazāks nekā vidēji eirozonā. Aizņēmumi ārējos tirgos Lietuvai maksā tikpat, cik Spānijai un Itālijai, bet statistiskās inflācijas – līdzīgi un tikpat neticami kā pēdējos gados Latvijā – nav.
Ref: 111.111.103.2033