Tieslietu ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas paredz labvēlīgākus nosacījumus tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un noteiktu periodu – sešus mēnešus – pēc tās beigām, nosakot, ka šajā periodā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu – gan sākotnējo, gan to grozot – var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par četriem gadiem, šobrīd noteikto divu gadu vietā, vēsta ministrijā.
Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saistību dzēšanas procedūras laikā ar COVID-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoram veikšanas laika pārcelšanu, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu par attiecīgo periodu.
Ministrija rosina ieviest terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā, lai mazinātu papildu negatīvo seku ietekmi uz cilvēkiem, kuri jau šobrīd nespēj vai tuvākajā laikā nespēs nodrošināt savlaicīgu civiltiesisku saistību izpildi.
Sagatavotie grozījumi paredz, ka no 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos procentus, kas ir 6% gadā.
Šāda tiesību norma varētu mazināt civiltiesisku attiecību pušu strīdus gadījumus, vērtē ministrijā.
Vienlaikus grozījumi paredz no 12.marta līdz 1.jūlijam apturēt likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējumu, un paredzot, ka šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina.
Ar COVID-19 izplatību izraisītās ārkārtējās situācijas laikā noilguma termiņa apturēšana ļautu kreditoriem un parādniekiem civiltiesiskus strīdus savu interešu aizstāvībai tiesā risināt vēlāk, nevis šobrīd. Likumprojektā paredzētais noilguma termiņa tecējuma apturējums būtu attiecināms vienīgi uz civiltiesību materiāli tiesiskajiem noilguma termiņiem, jo ir iespēja prasīt atjaunošanu nokavētajiem civilprocesuāliem termiņiem.
Ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī un noteiktos pulcēšanās aizliegumus, Tieslietu ministrija rosina paredzēt iespēju attālināti organizēt biedrību un kooperatīvu sabiedrību biedru kopsapulces, kā arī likumā noteiktās kreditoru sapulces. Biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedrs līdz 1.septembrim varētu piedalīties un balsot biedru sapulcē, fiziski neierodoties uz sapulci:
1) rakstveidā (tai skaitā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) balsot pirms biedru kopsapulces;
2) biedra tiesības piedalīties un balsot biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā likuma Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar COVID-19 izplatību grozījumus, kas paredz ieviest terminētas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, kā arī civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā.
Bordāns piebilst: «Tiesiskās aizsardzības procesa mērķis ir ilgstošu finanšu grūtību risināšana, parādniekam un kreditoriem par to vienojoties. Taču sakarā ar COVID-19 izplatību radīto ekonomisko seku mazināšanai ir nepieciešams tūlītējs finansiāls atbalsts, ko šobrīd piedāvā valdības jau apstiprinātie risinājumi – dīkstāves pabalsti, Altum projekti un citi instrumenti.»