Rīgas Apgabaltiesa trešdien, 7.maijā, atstājusi spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta partijas Par dzimto valodu! līdera Vladimira Lindermana prasība pret Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un AS Lauku Avīze.
Prasība tika celta par goda un cieņas aizskārumu saistībā ar Āboltiņas pausto viedokli laikrakstam Latvijas Avīze, informē zvērinātu advokātu birojs Borenius.
Atbildot uz žurnālistes uzdoto jautājumu, vai Lindermans kā pilsonis Latvijai ir nepieciešams, Āboltiņa, cita starpā, norādījusi sekojošo: «Bijušais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans ar savu līdzšinējo darbību, kuras spilgtākais moments ir aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un mainīt valsts iekārtu, lojālu attieksmi pret Latvijas valsti nav demonstrējis.»
Lindermans uzskata, ka ar šo izteikumu Āboltiņa ir izplatījusi par viņu nepatiesas ziņas, kuras aizskar viņa godu un cieņu. Attiecīgi viņš lūdzis tiesu piedzīt atlīdzību par morālo kaitējumu, kā arī tiesāšanās izdevumus.
Kā zināms, Lindermans, kurš pazīstams arī ar iesauku Ābels, 2008.gada februārī tika aizturēts Krievijas galvaspilsētā. Maskavas Izmailas rajona tiesa nolēma, ka Lindermans deportējams no valsts, jo viņš pārkāpis vīzu režīmu – ilgstoši atradies Krievijas teritorijā bez atbilstošiem dokumentiem.
Uz Latviju Lindermans tika deportēts 2008.gada 19.martā.
Savulaik Lindermans bija apsūdzēts par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu neatļautu izgatavošanu, glabāšanu. Šajās apsūdzībās tiesa viņu attaisnoja.
Tāpat pēc Lindermana vadītās biedrības iniciatīvas 2011.gadā tika savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par to, lai Latvijas Satversmē krievu valodai tiktu noteikts otras valsts valodas statuss. Kaut arī referendumā šī iecere cieta pamatīgu sakāvi, Lindermans pauda viedokli, ka viņa mērķis esot sasniegts.
Par Lindermana ieceri krievu valodu ieviest kā otru valsts valodu Latvijā pretrunīgi viedokļi bijuši arī pašu krievvalodīgo un Krievijas amatpersonu vidū. Tā, piemēram, vēsturnieks, Krievijas vēstniecības Latvijā agrākais trešais sekretārs Vladimirs Simindejs vēl pirms referenduma sacījis, ka saskata virkni pretrunu iespējamajā Krievijas atbalstā referenduma organizēšanai Latvijā. «Vladimiram Lindermanam Krievijas valsts amatpersonu aprindu vidū ir sava noteikta – kārtības traucētāja un radikāļa reputācija. Lai arī, lasot viņa tekstus, šķiet, ka tas ir diezgan attīstīts cilvēks, kas māk paust savas domas,» tā Simindejs.
Viņaprāt, Kremlis, iespējams, nebūtu ieinteresēts, lai krievu valoda kļūst par Eiropas Savienības oficiālo valodu politiskās konkurences dēļ. «Ne jau visi Krievijas politiskie spēki var būt ieinteresēti šajā jautājumā. Iedomājieties, ES ar savu specifisko politisko kultūru savā rīcībā iegūs tādu instrumentu kā oficiāla krievu valoda. Ļoti iespējams, ka no politiskā skatpunkta raugoties, kādam, tostarp arī valdošajām aprindām, tas nebūs izdevīgi un interesanti,» uzsvēris vēsturnieks.
Kā zināms, 2012.gada 18. februārī Latvijā notikušajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 273 347 vēlētāji jeb 24,88%, bet pret 821 722 jeb 74,8% vēlētāju.
Ref: 102.000.102.7234
viņš vispār būtu izraidāms no valsts