Lindermanu «apciemo» Drošības policija

Partijas Par dzimto valodu līderis Vladimirs Lindermans

Pie partijas Par dzimto valodu līdera Vladimira Lindermana ceturtdienas, 6.decembra, rītā ieradusies Drošības policija ar mērķi veikt kratīšanu. To DP veic arī pie partijas pārstāvja Illariona Girsa.

Lindermana advokāte Jeļena Kvjatkovska portālam Delfi apliecinājusi, ka ceturtdienas rītā ar viņu sazinājies Lindermans, kurš paziņojis, ka pie viņa ieradusies DP, lai veiktu dzīvoklī kratīšanu. Sīkāku informāciju par iemesliem un kratīšanas pamatu advokāte sniegt nevarēja.

Lindermana telefons patlaban ir atslēgts, un uz telefona zvaniem neatbild arī citi partijas Par dzimto valodu biedri Illarions Girss un Jevgēņijs Osipovs.

Jāpiebilst, ka sociālajos tīklos Girss paziņojis, ka pie viņa mājās tiek veikta kratīšana.

Arī Lindermans savā Facebook profilā uzrakstījis «Pirms 15 minūtēm pie manis ieradusies DP veikt kratīšanu. Es viņus patlaban nelaižu iekšā. Lūdzu pēc iespējas ātrāk izplatīt šo jaunumu. Iepriekšējā reizē viņi man «piesvieda» trotilu. Ko šoreiz?».

DP jau iepriekš apliecinājusi, ka Lindermana darbībām pievērš pastiprinātu uzmanību. Izmeklēšanā DP iepriekš secināja, ka Lindermana partijas 13. janvāra kustība reģistrēšana bijusi nelikumīga.

Savulaik Lindermans bija apsūdzēts par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu neatļautu izgatavošanu, glabāšanu. Šajās apsūdzībās tiesa viņu attaisnoja.

Tāpat pēc Lindermana vadītās biedrības Dzimtā valoda iniciatīvas vēl pērn tika savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par to, lai Latvijas Satversmē krievu valodai tiktu noteikts otras valsts valodas statuss. Kaut arī referendumā šī iecere cieta pamatīgu sakāvi, Lindermans pauda viedokli, ka viņa mērķis esot sasniegts.

Par Lindermana ieceri krievu valodu ieviest kā otru valsts valodu Latvijā pretrunīgi viedokļi bijuši arī pašu krievvalodīgo un Krievijas amatpersonu vidū. Tā, piemēram, vēsturnieks, Krievijas vēstniecības Latvijā agrākais trešais sekretārs Vladimirs Simindejs vēl pirms referenduma sacījis, ka saskata virkni pretrunu iespējamajā Krievijas atbalstā referenduma organizēšanai Latvijā. «Vladimiram Lindermanam Krievijas valsts amatpersonu aprindu vidū ir sava noteikta – kārtības traucētāja un radikāļa reputācija. Lai arī, lasot viņa tekstus, šķiet, ka tas ir diezgan attīstīts cilvēks, kas māk paust savas domas,» tā Simindejs.

Viņaprāt, Kremlis, iespējams, nebūtu ieinteresēts, lai krievu valoda kļūst par Eiropas Savienības oficiālo valodu politiskās konkurences dēļ. «Ne jau visi Krievijas politiskie spēki var būt ieinteresēti šajā jautājumā. Iedomājieties, ES ar savu specifisko politisko kultūru savā rīcībā iegūs tādu instrumentu kā oficiāla krievu valoda. Ļoti iespējams, ka no politiskā skatpunkta raugoties, kādam, tostarp arī valdošajām aprindām, tas nebūs izdevīgi un interesanti,» uzsvēris vēsturnieks.

Kā zināms, šā gada 18. februārī Latvijā notikušajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 273 347 vēlētāji jeb 24,88%, bet pret 821 722 jeb 74,8% vēlētāju.

Ref: 102.000.102.3125