Valsts ceļu saimniecība ir svarīgi noteikt prioritātes un valsts atbildībā būtu jābūt tikai galvenajiem ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti, kā arī svarīgākajiem reģionālajiem ceļiem, piektdien, 5.aprīlī, ikgadējā ceļu nozares konferencē sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
«Nav pareizi, ka valsts patlaban atbild par katru grantēto ceļu. Jāuzstāda mērķis, lai Latvijā tāpat kā Somijā valsts īpašumā ir 17% ceļu nevis 28% ceļu kā ir patlaban,» teica Linkaits.
Viņš uzsvēra, ka vairuma mazsvarīgāko ceļu nodošana pašvaldību atbildībā ļautu risināt ilgstošo finansējuma trūkumu ceļiem. Linkaits atgādināja, ka atrisināt finansējuma nepietiekamību ceļiem ir solījušas jau daudzas iepriekšējās valdības, bet risinājums tā arī nav atrasts.
«Jāatzīst, ka naudas ir tik, cik nodokļos ieņemam. Neliekuļosim, solīdami, ka akcīzes nodoklim par degvielu pilnībā jānonāk ceļiem – tā nekad nav bijis un nebūs, jāmeklē citi risinājumi,» sacīja Linkaits.
Satiksmes ministrs arī uzsvēra, ka patlaban notiek gatavošanās autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanai 2021.gadā, jo nozarē valdošais monopolstāvoklis neveicina attīstību.
Arī VAS «Latvijas valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Jānis Lange sacīja, ka daudzās valstīs tikai aptuveni 5% ceļu ir valsts pārziņā, piemēram, Zviedrijā valsts pārziņā ir 15 000 kilometru ceļu, bet Latvijā – vairāk nekā 20 000 kilometru.
«Pērn definējām aptuveni 4000 kilometru, kurus esam gatavi atdot pašvaldību pārziņā, bet ir pārņemti tikai 14 kilometri,» sacīja Lange.
Viņš piebilda, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apmēra samazināšanās varētu veicināt reformas ceļu nozarē. «Reformas sākas tur, kur beidzas nauda. Lietuvā un Igaunijā atkarība no ES fondiem ir divas reizes mazāka nekā Latvijā,» sacīja Lange.