Lauksaimnieki noraida Ekonomikas ministrijas (EM) ieceri, samazināt elektroenerģijas obligāto iepirkumu komponenti (OIK) nesamērīgo ietekmi uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem to pārlliekot uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.
«Veicot šādu soli tiktu glābti atlikušie lielie patērētāji, bet uz izdzīvošanas pārbaudes robežas tiktu nolikti vairums ražojošo mazo un vidējo uzņēmumu, tajā skaitā lauksaimnieki,» BNN informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Trešdien, 25.janvārī, notika ikmēneša LOSP pārstāvju sapulce. Sapulcē piedalījās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, lai kopīgi ar lauksaimniekiem diskutētu par nodokļu politikas, enerģētikas un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni, kas tuvākajā nākotnē ietekmēs jebkuru lauksaimnieku.
Lauku uzņēmēji aicina EM izvērtēt OIK atbalsta pamatotību pilsētu termocentrālēm, tai skaitā termoelektrocentrāle TEC 2, kuras tiek darbinātas ar no Krievijas iepirkto dabasgāzi un rada ap divas trešdaļas OIK maksājumu vai virs 100 miljoniem eiro gadā. Papildus par TEC uzstādītajām jaudām Latvenergo tiek piemaksāts papildus 317 miljoniem eiro gadā valsts subsīdijas.
«Ieguvums jebkuram elektroenerģijas patērētājam būs tikai tad, ja samazinātu kopējo OIK apjomu un tas ir paveicams samazinot OIK atbalstu fosilās dabasgāzes koģenerācijas termoelektrocentrālēm, jo nesakārtotas likumdošanas rezultātā tās ir iekārtotas pie atjaunojamo energoresursu (AER) ražotājiem,» komentē LOSP pārstāvji.
«Tāpēc pieņēmām EM priekšlikumu turpmāk, sarunās par elektroenerģijas jautājumiem sadarboties un diskutēt ar ražojošajiem lauksaimniekiem – organizējot atsevišķas tikšanās ar lauksaimnieku deleģētajiem pārstāvjiem,» skaidro organizācijas biedri.
Organizācija norāda, ka informācija, ka elektroenerģijas cenas sadārdzinājumu ir radījuši lauksaimnieki, saistot elektroenerģijas obligāto iepirkumu komponenti (OIK) ar lauksaimniekiem, kas ražo atjaunojamo elektroenerģiju neatbilst patiesībai, jo rēķinos OIK galveno daļu jeb divas trešdaļas sastāda dabasgāzes koģenerācija un maksa par termoelektrocentrāļu, tajā skaitā TEC balansējošajām jaudām, un tikai viena trešdaļa no OIK veido elektroenerģijas ieguve no atjaunojamiem energoresursiem.
Tā kā pavasarī Finanšu ministrija plāno valdībā iesniegt politikas plānošanas dokumentu Nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021.gadam, tad lauksaimnieki sapulcē izrunāja aktuālos nodokļu jautājumus un nolēma, ka arī turpmāk ir jāsaglabā spēkā esošie nodokļu atbrīvojumi un atvieglojumi lauksaimniekiem, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanu ilgtermiņā un vienlaicīgi ievērotu vides prasības.
Sapulcē tika pārrunāts arī jautājums par nākotnes Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020.gada, kas ir ļoti svarīgs Latvijas lauksaimniekiem un ietekmēs saimniecību darbību nākotnē.
Eiropas Komisija šī gada februārī plāno uzsākt trīs mēnešu publiskās konsultācijas par nākotnes KLP un jau šī gada nogalē tā plāno sagatavot dokumentu, kas noteiks KLP pamata virzību pēc 2020.gada.
LOSP pārrunāja un vienojās par provizorisko darbības plānu, lai sagatavotu priekšlikumus par nākotnes politiku un aizstāvētu lauksaimnieku intereses, kopīgi izstrādājot nākotnes Eiropas Savienības KLP. LOSP pārstāvji uzsvēra, ka ļoti svarīgi nākotnes KLP nodrošināt taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES lauksaimniekiem, ir jānodrošina tiešo maksājumu atbalsta izlīdzināšana un jānovērš atbalsta atšķirības starp ES dalībvalstīm.
Ref:224.000.103.282