Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) 27.martā piedalījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sēdē, kuras rezultātā tika pieņemts lēmums par sezonālo jaudu atslēgšanas risinājumu, kas ļaušot atteikties no sezonāli izmantojamām jaudām virs 100A periodā līdz deviņiem mēnešiem, ierobežot obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciācijas negatīvos efektus no šī gada 1.aprīļa.
«Mēs prasījām un Regulators apstiprināja pieslēguma efektivitāti 7% apmērā un viena mēneša periodā. Sezonāli lielu jaudu izmantojošie zemnieki un citi uzņēmēji nebūs spiesti turēt liekas pieslēguma jaudas nesezonā, kas samazinās viņu izmaksas pēc ST aprēķiniem par 3,1 miljonu eiro katru gadu. Ir novērsta situācija, ka pēc deviņiem mēnešiem, piemēram, graudu kaltes īpašnieks, varētu palikt bez iespējas atjaunot nepieciešamo pieslēguma jaudu,» ziņo LOSP.
Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs norādījis: «Ņemot vērā kļūdaini izstrādāto metodiku un nevēlēšanos ieklausīties lauksaimnieku norādījumos par sezonalitāti un iepriekšējo gadu kārtības saglabāšanu, kad nesezonā bija iespēja samazināt pieslēguma jaudas, prasījām izstrādāt un īstenot mehānismu par elektroenerģijas patērētāju pārmaksāto ar jaudu un OIK saistīto maksājumu kompensēšanu no 2018.gada janvāra līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim, tomēr to Regulators nav ņēmis vērā.»
LOSP joprojām pieprasa Regulatoram pieņemt nākamos lēmumus, kuri jau iesniegti vienlaikus ar pieņemto lēmumu par sezonālajiem pieslēgumiem:
1) Lai Regulators noteikumos paredzētu normu – atbalstu tajos gadījumos, kad lietotājs par saviem līdzekļiem ir izbūvējis jaunu pieslēgumu. LOSP ierosinājums ir paredzēt, ka lietotājs nemaksā sistēmas pakalpojuma fiksēto maksu, līdz ir atgūtas jauna pieslēguma faktiskās izmaksas.
2) Jāsamazina sadales lietotāju grupas, lai ierobežotu izmaksu disproporciju starp dažādām spriegumu pakāpēm, kas radusies no OIK diferenciācijas. Priekšlikums ir sākotnēji apvienot līniju un kopņu tarifus.
3) Jāsamazina kapitāla atdeve sadales sistēmas operatoriem atbilstoši LOSP priekšlikumiem, kas tika iesniegti SPRK jau 2016.gadā un jāveic papildu analīze sistēmas operatora izmaksu samazināšanai.
4) Jānosaka kā pienākums elektroenerģijas ražotājiem maksāt sistēmas pakalpojumus tādā pašā apmērā kā patērētājiem.
LOSP: «Mūsu redzējumā, veicot mūsu grozījumus, ievērojami samazinātos patērētāju izmaksas, kas saistītas ar sadales tarifu un OIK reformu un tiktu veicināta reģionālo komersantu konkurētspēja. Latvijai no 3.dārgākās Eiropas valsts Sadales tīkla izmaksās un 7.vietas OIK maksājumos, sakārtojot savu energosaimniecību, jākļūst līdzvērtīgi efektīvai Skandināvijas valstīm.»
BNN iepriekš jau vēstīja, ka pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena domām, vārtus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atļauju neierobežotai izsniegšanai pavēra gan Aigara Kalvīša, gan Ivara Godmaņa vadīto valdību pieņemtie noteikumi. OIK ieviešanas vēsturi viņš vērtē kā «fundamentālu, nacionālu, makroekonomisku kļūdu». Latvijas šajā jomā «ir iekritusi vieglas peļņas tīkotāju lamatās», norāda ministrs.
Tikmēr premjers Māris Kučinskis (ZZS) marta vidū paziņoja, ka ir gatavs runāt par elektrības cenu sadārdzinošās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas likvidēšanu, bet ne visiem tās atbalstu saņemošajiem uzņēmējiem uzreiz.
Kučinskis pirmdien, 19.martā, LTV Rīta panorāmā izteicās, ka patiesība esot kaut kur pa vidu – argumenti bijuši gan OIK sistēmas ieviešanai, gan arī tagad tās likvidēšanai. Viņš neredzot nākotni obligātā iepirkuma turpināšanai, tomēr pašlaik nevarot «pārmest visus pār vienu kārti» un uzreiz atņemt visiem OIK atļaujas, bet tā vietā, visticamāk, process notikšot pakāpeniski.
Jau ziņots, ka OIK skandāls sākās pēc TV3 raidījuma Nekā Personīga sižeta, kurā veidošanas laikā Rīgas enerģijas teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana. Valsts policija pēc EM iesnieguma sāka kriminālprocesu par AS Sadales tīkls un Rīgas enerģija rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Policija uzsāka kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.
Tāpat EM atzinusi, ka lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā decembrī. Summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem», kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota. Lauksaimniekiem kā risinājums piedāvāts objektā uzstādīt divus elektroenerģijas skaitītājus un vienu no tiem uz laiku līdz sešiem mēnešiem atslēgt, kas ir papildus izmaksas, kas atsevišķos gadījumos varētu būt mērāmas tūkstošos eiro.