«Sabiedriskā transporta sistēma ir jāveido vēl pievilcīgāka, lai pasažieriem turpmāk ikdienas gaitās būtu vēl lielāka motivācija izmantot sabiedrisko transportu, nevis privāto transportu, kas zināmā mērā ir būtisks izmešu radītājs valstī,» argumentē biedrības Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.
LPPA prezidents arī pārmet, ka, plānojot reformas,netiekot domāts ne par ieņēmumu palielināšanu, ne nelegālo pasažieru pārvadājumu ierobežošanu, un norāda, ka pasažieru pārvadājumu reformēšana nav skatāma tikai vienas ministrijas vai nozares griezumā, uzskata
Biedrība uzskata, ka reforma ir «iespēja izvērtēt un pārskatīt esošo reģionālo maršrutu tīklu, lai jaunā iepirkumā tiktu piedāvāts tāds maršrutu tīkls, kas nodrošinātu pasažieru vajadzībām vēl pieejamākus sabiedriskā transporta pakalpojumus un esošai infrastruktūrai atbilstošu pārvadājumu kvalitāti».
Tomēr Ošenieks pauž bažas, ka dotāciju kopapjoma mazināšana varētu samazināt pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un tāpat likt nozares uzņēmumiem lūgt valdību samaksāt par padarīto darbu.
«Pasažieru pārvadātāji ar autobusiem gadu no gada nodokļos valstij samaksā vairāk kā 50 miljonus eiro, bet sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai valsts budžetā zaudējumu segšanai tiek paredzēt no 26 līdz 29 miljoni eiro. Kāpēc šādā situācijā tiek uzskatīts, ka tieši pasažieru pārvadātāji ar autobusiem tērē par daudz budžeta līdzekļus?» vaicā Ošenieks, kurš argumentē, ka reģionālajos maršrutos kopš 2009.gada augusi pakalpojumu sniegšanas kvalitāte. Viņš arī norāda, ka kvalitātes celšana ir palīdzējusi apturēt pasažieru skaita kritumu.
Vienlaicīgi LPPA norāda, ka nav objektīva pamatojuma autobusu reisu samazinājumam tā saucamajos paralēlajos maršrutos ar vilcienu, lai ar administratīvām metodēm pārsēdinātu pasažierus no autobusa uz vilcienu. Ošenieks uzskata, ka pastāv mēģinājumi esošos ieņēmumus pārdalīt par labu AS Pasažieru vilciens vai ārzemju komerckompānijām.
LPPA neatbalsta «šobrīd izskanējušo ideju par to, ka no reģionālā maršrutu tīkla tiktu atdalīti tā saucamie rentablie maršruti, jo tas nozīmē to, ka visas izmaksas pilnībā gulsies uz šiem palikušajiem maršrutiem un līdz ar to būs nepieciešams lielāks finansējums zaudējumu segšanai».
Ošenieks norāda, ka, tieši pateicoties plašajam autobusu maršrutu tīklam un pasažieru lojalitātei, 2011.gadā Latvija Eurobarometer pētījumā ieguva otru labāko rādītāju Eiropas Savienībā pēc tā, cik iedzīvotāju procentuāli izmanto sabiedrisko transportu. Latvijas rādītājs bija 36%, kamēr ES vidēji tas bija 22%.
«LPPA vairākkārt ir aicinājusi sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtītāju – Satiksmes ministriju izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai darba devēji varētu apmaksāt jebkura uzņēmuma vai institūcijas darbinieku nokļūšanu ar sabiedrisko transportu no/uz darbu, neapliekot šos darba ņēmēja ienākumus ar nodokļiem. Diemžēl, šie priekšlikumi, kas varētu palielināt ieņēmumus sabiedriskajā transportā, netiek sadzirdēti,» norāda Ošenieks.