Dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā vajadzētu atbalstīt no valsts vai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, stāsta *Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Komentējot šā gada aktualitātes pārtikas ražošanā Latvijā, viņa norāda, ka uzņēmēji kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) strauji strādā pie depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā. Taču, lai Latvijā ieviestu pēc iespējas efektīvāku depozīta sistēmu, uzņēmējiem būtisks ir ES atbalsts nākošajā ES fondu plānošanas periodā pēc 2020.gada. «Esam lūguši VARAM arī Saeimas komisijās atbalstīt ideju par depozīta sistēmas ieviešanu vai nu ar ES fondu atbalstu vai ar atbalstu pa tiešo no valsts,» stāsta Šure, norādot – lai gan par depozīta sistēmas ieviešanu primāri atbildīgiem jābūt pārtikas ražotājiem un mazumtirgotājiem, tai ir arī būtiska sociālā funkcija.
Viņa uzsver, ka šādas sistēmas ieviešana Latvijai ir ļoti svarīga, ņemot vērā ES noteikto nepieciešamību savākt atpakaļ 90% dzērienu iepakojuma materiālu. LPUF kā bezpeļņas organizācija varētu ieviest efektīvu depozīta sistēmu, balstoties uz labāko praksi un ņemot vērā kļūdas kaimiņvalstīs. «Pēc būtības mēs, pārtikas ražotāji, noteikti atbalstām depozīta sistēmas ieviešanu, esam sociāli atbildīgi. Taču domājam, kā to izdarīt lētāk un efektīvāk nekā Lietuvā un Igaunijā,» teic Šure.
Tāpat viņa stāsta, ka šogad nozarē turpināsies diskusijas par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanu tādiem produktiem kā pienam, olām, gaļai un zivīm, kā arī LPUF to piedāvā piemērot maizei, jo tie ir ikdienas pārtikas produktu grozā galvenie pārtikas patēriņa produkti. Pēc Šures teiktā, par šo soli atbildīgā Zemkopības ministrija (ZM) jau ir uzrunājusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti par nepieciešamību izvērtēt fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, ja PVN likme šiem produktiem tiks samazināta.
Šure atgādina, ka plānots turpināt projektu, kas paredz iespēju ar Pārtikas nozares kompetenču centra palīdzību saņemt atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu līdz pat 80% apmērā. Pērn decembra izskaņā noslēgts projekta pirmais posms, kurā izstrādāti gandrīz 200 jauni projekti un 23 jaunas tehnoloģijas, kā arī atbalstīti 30 komersanti. Tas ir labs piemērs, kā pārtikas uzņēmumi var attīstīt savus produktus, un pašlaik rit atbalsta otrās kārtas atvēršana.
Pēc Šures teiktā, LPUF šogad plāno aktīvi turpināt attīstīt Nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu jeb Zaļo karotīti un Bordo karotīti, pateicoties kurām vietējie uzņēmēji var gūt papildu priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos salīdzinājumā ar importa produkciju. «Par Nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu ir labas atsauksmes, un pagājušajā gadā mēs arī televīzijā iepazīstinājām cilvēkus ar to, lai pierādītu, ka šie produkti ir ar paaugstinātiem kvalitātes kritērijiem, kas katram konkrētajam segmentam noteikti ministru kabineta noteikumos,» stāsa Šure. Šogad paralēli valsts un pašvaldību iepirkumiem ar Zaļo karotīti un Bordo karotīti plānots aktivizēties arī HoRecCa segmentā, ēdināšanas iestādēs.
*LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvo atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.