Latvijas Reģionu apvienība (LRA) kategoriski iebilst un neatbalsta rosinātos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz divas reizes palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% balsstiesīgo pilsoņu.
Kopumā šādas izmaiņas likumā turpmāk ik gadus no valsts budžeta prasītu papildus 613 625 eiro. Tā vietā LRA rosinās izmaiņas likumā, paredzot budžeta finansējuma samazinājumu tam partijām, kas nebūs pildījušas savās priekšvēlēšanu programmās solīto.
«Laikā un apstākļos, kad valstī nepildās nodokļu ieņēmumu prognozes un sabiedrības uzticības līmenis politiskajiem spēkiem ir kritiski zems, palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām ir vienkārši ciniski attiecībā pret valsts iedzīvotājiem. Vai nebūtu loģiskāk valsts budžeta finansējumu partijām piesaistīt, piemēram, iekšzemes kopproduktam (IKP), – pieaugot iekšzemes kopproduktam palielinās arī finansējums, bet samazinoties – attiecīgi samazinās arī finansējums partijām. Tāpēc atklāts un neatbildēts paliek jautājumus, kurai nozarei tad šie nepieciešamie 613 tūkstoši eiro tiks atņemti? Vai tiks turpināts likvidēt un aizvērt reģionu skolas vai, pretēji solītājam, tiks paaugstināti nodokļi?» retoriski vaicā LRA Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.
Pretēji šai likuma izmaiņu iniciatīvai LRA iesniegs savus ierosinājumus – un proti, tām partijām, kas nebūs pildījušas savās priekšvēlēšanu programmās solīto, LRA rosinās noteikt atbildību un samazināt paredzēto valsts budžeta finansējumu.
LRA jau iepriekš iebilda iniciatīvai grozīt likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, iekļaujot attaisnotajos izdevumos ziedojumus politiskajām partijām, LRA rosināja palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, attaisnotajos izdevumos iekļaujot izdevumus par bērnu interešu izglītību un pirmsskolas izglītības pakalpojumiem.
Tāpat LRA rosina palielināt neapliekamo minimumu pensijām no līdzšinējiem 235 eiro līdz 360 eiro mēnesī, pielīdzinot to valstī noteiktajai minimālajai algai.
LRA uzskata, ka politiskās partijas cilvēki atbalsta no saviem brīvajiem līdzekļiem atbilstoši savai politiskajai pārliecībai. Tādejādi viņi parāda savu piederību vai atbalstu kādam no politiskajam spēkiem un to pārstāvētajai ideoloģijai. Tāpēc ir grūti saprast pamatojumu, kāpēc tieši šo cilvēku brīvprātīgo līdzekļu izlietojuma veidu būtu nepieciešams traktēt kā īpaši atbalstāmus izdevumus.
BNN jau vēstīja, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti 19.martā, vienojās konceptuāli atbalstīt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz dubultot līdzšinējo finansējumu politiskajiem spēkiem no valsts budžeta.
Patlaban finansējums noteikts 0,71 eiro apmērā par katru Saeimas vēlēšanās iegūto balsi, un to saņem partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās guvušas vairāk nekā divu procentu vēlētāju atbalstu. Likums noteic, ka valsts budžeta finansējumu partijām piešķir uz četriem gadiem, informē Saeimas Preses dienests.
Likumprojekta iesniedzēji rosina atteikties no līdzšinējiem naudas tērēšanas ierobežojumiem, bet paredzēt, ka valsts piešķirto finansējumu partija var izmantot savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Grozījumi likumā rosināti, ņemot vērā Valsts prezidenta Andra Bērziņa likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai.
Saistītās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz personu ziedojumus partijām noteikt kā attaisnotos izdevumus, atbildīgā Budžeta komisija jau virza izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.
Ref: 102.000.102.9479
Nevis jāsamazina, bet jālikvidē.
Partija, brīvas gribas dibinājums, lai paši ar saviem ziedojumiem arī iztiek.