«Pēdējos gados tiek piekopta prakse, ka vēl pirms nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas Saeimā, publiskā telpā parādās informācija par tā dēvētām «deputātu kvotām». Parasti, skaidrojot kas ir deputātu kvota, norāda, ka tā ir noteikts valsts budžeta nodokļu naudas apjoms, kas vienādās daļās tiek sadalīts uz koalīciju veidojošu partiju Saeimas frakciju deputātu skaitu un to deputāts drīkstēs piešķirt kādam sev tuvam projektam. Nav izņēmums arī 2016.gada budžeta sagatavošanas un pieņemšanas gaita,» norāda no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimā ievēlētais Dainis Liepiņš.
«Nepastāv šaubas, ka minētā prakse ir pretrunā ar Satversmes 1.pantā ietverto tiesiskas valsts virsprincipu, kas ir orientēts uz taisnīguma īstenošanu, aptverot gan taisnīguma procesuālos, gan materiālos aspektus. Tiesiskas valsts virsprincips prasa nodrošināt tiesību virsvadību pār visiem valsts lēmumiem. Un valsts budžets ir saimniecības plāns, kurā, dibinoties uz pastāvošiem likumiem, ir noteikti valsts ienākumi un izdevumi viena gada saimnieciskam periodam. Latvijas Republikas Satversmes 66.panta pirmā daļa nosaka, ka Saeima lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. Arī likuma Par budžeta un finanšu vadību 22.panta pirmajā daļā ir noteikts ka Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) Saeima pārbauda un apstiprina likumdošanas kārtībā,» tā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Jaroslavam Streļčenokam un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram adresētā vēstulē norāda Liepiņš.
«Parlamentārās demokrātijas valstīs, kāda ir arī Latvijas Republika, budžeta sastādīšana un izpilde ir izpildvaras, tas ir Ministru kabineta, uzdevums. Attiecīgi likumdevējinstitūcijai, kāda ir Saeima, ir skaidri un nepārprotami noteikta pārraudzības funkcija – pārraudzīt budžeta likuma izpildi un uzturēt valdības atbildību par budžeta mērķu sasniegšanu. Starptautiskajos un nacionālajos tiesību avotos nav atrodama atziņa vai regulējums, ka nepieciešams iesaistīt parlamenta deputātus naudas tiešā sadalē ar mērķi nodrošināt naudas efektīvu izlietošanu atbilstoši politiskām prioritātēm.
Pēdējos mēnešos publiskā telpā pieejamā informācija un ekspertu secinājumi nepārprotami norāda uz ko ir vērsta un kā izpaužas tā dēvējamo deputātu kvotu prakse piešķirt naudu viņus interesējošiem projektiem: deputāti uz valsts rēķina var pabalstīt savu partijas biedru vadītās organizācijas; deputāti uz valsts rēķina var pabalstīt pašvaldības, kuras paši bija vadījuši, vai novirzīt līdzekļus dzimtajai pusei, tādejādi atbalstot savus vēlētājus; budžeta līdzekļi tiek dalīti partiju pietuvinātām personām un organizācijām; ar deputātu kvotu veicina koalīcijas stabilitāti, novēršot savāda balsojuma par budžetu iespēju; atvēlot deputātu kvotu opozīcijā esošām partijām, kaut arī izņēmuma kārtā, koalīcijas partijas var nodrošināt iespējamo atbalstu kādā būtiskā balsojumā; budžeta līdzekļus deputāti tērē, lai nodrošinātu atkārtotu ievēlēšanu; mazinās budžeta uzraudzības funkcijas pildīšana un tiek realizēta tirgošanās ar ietekmi un interesēm. Pār deputātu kvotās piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanas tiesiskumu un lietderību nepastāv nekāda atskaites, kontroles un pārraudzības sistēma,» vēstulē norāda deputāts.
Viņaprāt, «sabiedrībā nerodas pārliecība, vai attiecīgie līdzekļi ir pilnā apjomā lietderīgi izmantoti norādītiem mērķiem. Norādītie deputātu kvotu prakses elementi rada pamatotas šaubas vai, iespējams, nepastāv politisko partiju slēptā papildus finansēšana no valsts budžeta, kas nebūt nav partiju budžets. Jo tādā veidā, iespējams, tiek papildinātas koalīcijā ietilpstošo partiju kases, kur kādai programmai piešķirtie budžeta līdzekļi pilnā apjomā vai daļēji ienāk partiju kasēs. Kā arī, iespējams, ar šādām kvotām atsevišķiem deputātiem tiek nodrošināta iespēja par valsts budžeta līdzekļiem veikt savā ziņā politiskās reklāmas pasākumus. Un – vai deputātu kvotu aizsegā nenotiek tirgošanās ar ietekmi atsevišķu politisko grupējumu interesēs.»
Ņemot vērā minēto, deputāts lūdz KNAB un Ģenerālprokuratūru savas kompetences ietvaros korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē, nekavējoties veikt likumā paredzētās darbības, pārbaudot vai publiskajā telpā esošā informācija par deputātu kvotu piešķiršanas un izlietošanas praksi nesatur Krimināllikuma 326.1 panta, kas paredz atbildību par tirgošanos ar ietekmi un 288.2 panta, kas paredz atbildību par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, noziedzīgā nodarījuma pazīmes.
Ref: 102.000.102.10883
Liepiņš malacis.
Varbūt nav pa tēmu,bet skumīgi ka LRA jau atbalsta bēgļu iepludināšanu Latvijā
šiem taču arī kaut kā jādzīvo.