Latvijas Reģionu apvienība (LRA) pieņēmusi lēmumu neatbalstīt Stambulas konvencijas ratifikāciju Latvijā, vienlaikus uzsverot, ka iestājas pret jebkura veida vardarbību un atbalsta gan palīdzības sniegšanu vardarbībā cietušajiem, gan preventīvu pasākumu veikšanu tās novēršanai.
Izvērtējot Stambulas konvenciju, kā arī iepazīstoties ar juristu un Tieslietu Ministrijas sagatavotajiem atzinumiem, LRA secinājusi, ka Stambulas konvencijas ratificēšana Latvijā nav nepieciešama.
Pamatojot savu lēmumu, LRA pauž viedokli, ka Latvijas normatīvais regulējums lielā mērā esot saskaņots ar Stambulas konvencijas prasībām un jau šobrīd Latvijai ir saistoši starptautiskie un vietējie normatīvie akti, kas aizliedz jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un bērniem, kā arī paredz aizsardzības pasākumus. Tiek norādīts, ka kopš 2011.gada ir veikta virkne grozījumu normatīvajos aktos, piemēram, ieviesta pagaidu aizsardzība pret vardarbību un valsts rehabilitācija no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām, turklāt 2017.gadā tika izdarīti vēl vairāki normatīvo aktu grozījumi.
Tāpat, pēc LRA uzskatiem, atsevišķi nosacījumi Stambulas konvencijas pielikumos paredz izmaiņu veikšanu izglītības sistēmā, kas nav viennozīmīgi vērtējamas un var neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Tāpat arī ratificēšana nozīmē pakļaušanos vēl vienai īpaši izveidotai, starptautiskai kontrolējoši institūcijai, kuras prasību izpildei neizbēgami būs nepieciešama nodokļu maksātāju nauda, stāsta deputāti.
Konvencijas parakstīšana nozīmēja apņemšanos ievērot, lai normatīvais regulējums atbilstu konvencijas principiem un nebūtu pretrunā ar to, savukārt Konvencijas ratifikācija nozīmēs arī valsts pienākumu pakļauties to uzraugošajai institūcijai GREVIO.
LRA uzskata, ka jau šobrīd Latvijas normatīvais regulējums nav pretrunā ar Stambulas konvencijas deklarētajiem pamatprincipiem un gadījumā, ja ir nepieciešama papildus aizsardzība pret vardarbību, to iespējams īstenot arī bez Konvencijas un GREVIO «diktāta».
Deputātu prāt, vairāk jāstrādā tieši ar vardarbības cēloņiem un to novēršanu, bet vispirms šie iemesli ir jānoskaidro, jo tie ir lokāli un katrā valstī tie var būt atšķirīgi, tāpat kā vardarbību veicinošie faktori – sociālekonomiskie, psiholoģiskie, katrā valstī var būt citi. «Valsts līmenī būtu nepieciešams veikt kvalitatīvu pētījumu par vardarbības cēloņiem un to analīzi. Tikai pēc tam, kad ir noskaidroti vardarbības galvenie cēloņi, tos iespējams visefektīvāk novērst un palīdzēt vardarbības upurim tādā veidā, lai viņš nākotnē vairs neiesaistītos vardarbīgās attiecībās,» teikts LRA ziņojumā.
«Lai arī Stambulas konvencijas ratifikācijas piekritēji publiski apgalvo, ka tās ieviešana palīdzēs novērst vardarbību sabiedrībā un tā nebūs attiecināma tikai uz sievieti un ģimenes locekļiem, pats konvencijas nosaukums to definē precīzi, izceļot un identificējot konkrētus Konvencijas subjektus. Tas savukārt nozīmē diskrimināciju attiecībā pret pārējiem sabiedrības locekļiem, kuri nav sievietes vai neatrodas ģimeniskās ikdienas attiecībās. Jāatceras, ka vardarbība var nebūt vērsta tikai pret sievieti, un tā nenotiek tikai ģimenē,» teikts ziņojumā.
12.Saeimas deputāte Inga Bite komentē: «Latvijā nav jāapkaro paražas un tradīcijas, kā to piedāvā Stambulas konvencijas 12.pants, bet jāveicina ekonomiskā izaugsme reģionos, lai pēc iespējas samazinātu bezdarbu un alkoholismu – problēmas, kas, iespējams, būtiski ietekmē vardarbības izplatību. Tāpat stingri jāsoda jebkura persona, kura rīkojusies vardarbīgi, neatkarīgi no tā, vai šī vardarbība ir bijusi vērsta pret vīrieti vai pret sievieti, vai tā ir notikusi ģimenē vai ārpus tās.»
Kā ziņots, pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais. Janvārī koalīcija vienojās, ka valdībā turpināsies diskusijas par konvenciju, taču konkrēti termiņi lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā netika nosaukti.
Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka Latvija ratificē šo konvenciju. Latvija to parakstīja 2016.gada 18.maijā. Likumprojekts saskaņots ar visām ministrijām, izņemot Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) vadīto Tieslietu ministriju.
LM uzsvērusi, ka sabiedrība tiek maldināta par konvencijas ietekmi, jo tās tvērums ir stingri ierobežots un skar tikai vardarbības novēršanas aspektus.
Savukārt Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulaskonvencijas ratifikācijas procesu. Kā iepriekš skaidroja ministrijā, starptautiskos līgumus, kam pievienojas arī ES, ir ierasta prakse ratificēt pēc tam, kad tas izdarīts ES dalībvalstu nacionālajos parlamentos, tomēr ir iespējama arī situācija, ka ES Padome konvenciju ratificē pirms Latvijas.
Šī jautājuma skaidrošanā aktīvi piedalās arī biedrība Centrs Marta, kura ir nevalstiska organizācija, kas Latvijā darbojas gandrīz 20 gadus, lai veicinātu sieviešu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī sniedz palīdzību no vardarbības cietušām sievietēm.
Biedrība uzver, ka nevienai personai vai organizācijai, kas aktīvi iestājas pret konvencijas ratificēšanu, nav praktiskās pieredzes palīdzības sniegšanā no vardarbības cietušām personām, līdz ar to viņu kompetence vardarbības mazināšanas jomā un izpratne par to, kādas ir vardarbībā cietušās personas vajadzības, jāvērtē ļoti kritiski. Turklāt Centrs Marta uzskata, ka sekulārā valstī, kāda ir Latvija, nav pieņemami juridisko argumentāciju balstīt uz baznīcas vai reliģiskiem priekšrakstiem, kā arī nav pamatots secinājums par konvencijas it kā neatbilstību Satversmei. Pēc biedrības paustā, šādu secinājumu ir izteikusi persona, kurai nav zināšanu un izpratnes par konstitucionālajām tiesībām.
Iepriekš arī vairāku baznīcu un draudžu pārstāvji, kā arī kultūras darbinieki publiskā vēstulē pauduši atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai, vēsta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) pārstāvis Rinalds Gulbis.
Vēstuli parakstījuši kopumā 55 cilvēki, tostarp LELBĀL pārstāvji, daļa Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes un Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēku, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga, aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, rakstniece Nora Ikstena, Rīgas Reformātu-brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juris Cālītis, māksliniece Inta Sarkane, izdevniecības Musica Baltica vadītāja Solvita Sējāne un citi.
Vēstulē paustas bažas par četru Latvijas baznīcu vadītāju – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Romas katoļu baznīcas, Latvijas Pareizticīgās baznīcas un Latvijas Baptistu draudžu savienības – pausto viedokli, ka pievienošanās Stambulas konvencijai slēpj draudus Latvijas sabiedrībai, jo tā uzspiestu Latvijai nevēlamu dzimumu ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas plānu.
«Cienot mūsu baznīcas un arī to vadītājus, uzskatām, ka ir nepieciešams atgādināt, ka viņu izteiktais viedoklis ir tikai viens no baznīcai piederošo un reliģiju praktizējošo cilvēku viedokļiem. Aizstāvot demokrātiju Latvijas sabiedrībā un arī tās reliģiskajā vidē, atgādinām, ka pastāv cita kristīga izpratne par Stambulas konvencijas nozīmi, saskaņā ar kurukonvencija, kas veidota, lai aizsargātu sievietes, bērnus un arī vīriešus, kas cieš no vardarbības, atbilst kristīgo vērtību un pārliecības pamatprincipam, proti, iestāšanos par tiem, kas cieš,» teikts vēstulē.
Vēstules autori pauž arī bažas par politiskā viedokļa un rīcības veidošanās kvalitāti šajā jautājumā. «Vismaz publiski atspoguļotajā politiskā viedokļa veidošanās procesā ir redzama tendenciozitāte un vienkāršošana, kā arī kritiska izvērtējuma trūkums un balstīšanās nepārbaudītā viedoklī. Piemēram, konvencija nav saistīta ar jautājumu par viendzimuma partnerību atzīšanu. Viena no pirmajām valstīm, kas parakstīja un ratificēja Stambulas konvenciju, ir Turcija, kur tomēr viendzimuma laulības nav atļautas. Tādēļ nav pamata šos jautājumus sasaistīt kopā, kas, iespējams, tiek darīts, lai kāpinātu pretestību konvencijas ratificēšanai,» pauž vēstules autori.
Ref: 225.000.103.2827