Daba nemīl tukšumu. Vairāk kā vienā veidā šis teiciens būtu attiecināms arī uz pēdējo mēnešu laikā bēdīgu pieskaņu ieguvušo bēgļu uzņemšanu (vai neuzņemšanu) Latvijā un to, kādā veidā valdība mēģina šo jautājumu risināt, uzskata 12.Saeimas deputāts, Latvijas Reģionu apvienības Latgales vēlēšanu apgabala pārstāvis Juris Viļums.
Viņaprāt, var runāt par tukšumu informatīvajā vidē un valdības pārstāvju virspusīgo atrunāšanos par to, ka visa lēmumu pieņemšana vēl procesā, ka mums jāgatavojas izrādīt solidaritāti Eiropas dienvidiem. Masveida imigrantu pieplūdums Latvijā gan vēl nav gaidāms, tomēr nevar uzskatīt par apmierinošu informatīvo piedāvājumu nopietnas diskusijas uzsākšanai vai vismaz satrauktāko sabiedrības prātu nomierināšanai.
Otrkārt, pēc deputāta domām, jārunā par tukšumu normatīvajā vidē. Latvijā faktiski nav šādiem ieceļotājiem domātas integrācijas politikas, nav skaidrības par to, kas ar šiem cilvēkiem valstij un pašvaldībām būtu darāms pēc tam, kad viņiem ir piešķirts bēgļa statuss. To neslēpj arī paši valdības pārstāvji.
«Tad nu šis tukšums tiek aizpildīts pašplūsmā. Ar atklātiem izdomājumiem un pārspīlējumiem vai ar piepalīdzēšanu no Latvijas valstij nebūt ne labvēlīgi noskaņotu organizāciju puses. Katrs var izvēlēties sev tīkamāko. Ar ieceļotājiem saistīti šausmu stāsti sociālajos tīklos atradīsies turpat blakus grafiski labi noformētam vēstījumam par valsts ieplānoto milzu atbalstu bēgļu uzturēšanai. Aizveram datoru, izbraucam kādu loku ārpus Rīgas un ne vienā vien ciemā dzirdēsiet pārliecinošus stāstus par kādas ministrijas interesi saistībā ar brīvajiem dzīvokļiem vai likvidēšanai nolemto mācību iestāžu tukšajām ēkām.
Kā to labot? Vispirms – aizpildīt tukšumu ar argumentētiem viedokļiem, nevis vispārīgiem saukļiem. Mums jābūt solidāriem? Ļoti labi – būsim! Tikai mums ir tiesības zināt, kā tā solidaritāte praktiski izpaudīsies arī attiecībā uz mūsu valsti. Ja Latvija atvieglo Itālijas nastu par, piemēram, 300 bēgļiem un Grieķijas par 200, vai mēs varam solidāri cerēt uz, piemēram, tikpat lielu attiecīgo valstu militāro kontingentu Ādažos? Vismaz uz laiku līdz mūsu lielajam kaimiņam pāriet kārtējā «impērijas būvēšanas» lēkme. Ja šis piemērs neder, tad varbūt ir kādi citi – kvotas lauksaimniecībā, ES kopējo fondu pārdale, kopēja nostāja attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā? Bet, lūdzu, konkrēti, ar pašapziņu un atceroties, ka šeit solidaritāte tiek prasīta daudzējādā ziņā no ne gluži līdzvērtīgām ES dalībvalstīm,» norāda Viļums.
«Nebūs masveida pieplūdums? Tad runājam par to, cik varētu būt, cik tieši mēs varam uzņemt, kādā veidā varētu nodarbināt un kur izmitināt. Kāda veida speciālisti mūsu uzņēmējiem ir vajadzīgi un, ja tādu potenciālo ieceļotāju vidū nav, vai arī melnstrādnieki spēs nodrošināt iztiku sev un savai ģimenei? Iespējams Iekšlietu ministrijas dienestiem būs nepieciešami papildus līdzekļi, darbinieki un telpas, lai tiktu galā ar pieaugošo noslodzi. Cik, kādi, kur tieši? Kā mēs praktiski varam nodrošināt to, ka šie cilvēki, izmantojot ES atvērtās robežas, pie pirmās iespējas nedodas atpakaļ uz to pašu Itāliju vai, piemēram, sociālā nodrošinājuma ziņā vēl daudz pievilcīgāko Zviedriju?» retoriski vaicā deputāts.
Viņš turpina: «Ideālā gadījumā atbildēm uz šiem jautājumiem jau būtu jābūt skaidrām, taču skaidrot un diskutēt var arī paralēli sarunām Briselē. Nu kaut vai tāpēc, lai cilvēki redz, ka par to tiek domāts vēl pirms tiek pieņemts galīgais lēmums.
Ja lēmums vēl nav zināms un sarunas ir procesā, tad tai nevajadzētu būt vienīgajai Ministru kabineta preses relīzē iekļautajai ziņai. Noteikti ir sarunu detaļas, kuras var atklāt, vienlaicīgi nekaitējot Latvijas pozīcijai. Šobrīd rodas tāds iespaids, ka žurnālistiem gluži vai ar varu jāizvelk pa teikumam no Ministru prezidentes vai Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem. Ir valstis, kuras atbalsta Latvijas pozīciju – kādēļ tā, kāds ir viņu pamatojums? Vai un kā šādas bēgļu dalīšanas proponenti piedāvā risināt problēmu turpmāk?»
Pēc Viļuma domām, viens no galvenajiem ieteikumiem būtu izvairīties no vārda «kvotas» lietošanas: «Pirmkārt, grozi kā gribi, bet tas rada iespaidu par uzspiešanu. Otrkārt, runājam taču par cilvēkiem, bet terminoloģija tā pati, kas par piena tonnām stīvējoties. Vai tad mēs to visu ne humānisma vārdā?»
Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.
Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.
Latvijas valdošās koalīcijas politiskie spēki ir vienisprātis, ka obligātu bēgļu kvotu noteikšana Latvijai nav atbalstāma.
Ref: 102.000.102.10181