Saeimā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas nosaka virsstundu apmaksas kārtību, tiks apstrīdēti Satversmes tiesā kā Satversmei neatbilstoši, ir pārliecināta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
«Esam ļoti nepatīkami pārsteigti, ka «aizejošā» Saeima pēdējā sēdē veica šādas izmaiņas Darba likumā, neņemot vērā, ka grozījumi neatbilst Satversmei, uz ko skaidri norādīja gan Tiesībsarga birojs, gan Ārvalstu Investoru padome (FICIL), gan arī Saeimas Juridiskais birojs. Lemsim arī par aicinājumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt pieņemto likumu,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš piebilst: «Mēs bijām sagatavojuši kompromisa variantu, kas atbilstu Satversmei un paredzēja konkurētspējīgu un darba devēju un nodarbināto intereses aizsargājošu regulējumu par virsstundu piemaksu 50% jeb samaksu 150% apmērā par pirmajām divām virsstundām dienā visās tautsaimniecības nozarēs, ne tikai atsevišķās. Šādu priekšlikumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija iesniegusi LTRK un trešajā lasījumā līdzvērtīgu rosinājumu virzīja arī Saeimas deputāts Edgars Putra.»
LTRK arī uzskata, ka deputāti, kuriem šī ir pēdējā Saeimas sēde, ir pārsteigušies, pieņemot uzņēmējdarbībai tik būtiskus lēmumus galīgajā lasījumā. «Uzskatām, ka mūsu sagatavotais un iesniegtais precizētais priekšlikums sekmētu faktisku virsstundu uzskaiti, ēnu ekonomikas mazināšanu un konkurētspējas veicināšanu, kā arī būtu tiesiski korekts un atbilstošs Satversmei un vienlaikus aizstāvētu gan mazo un vidējo uzņēmumu, gan darbinieku intereses visās tautsaimniecības nozarēs,» saka Endziņš.
LTRK atzīmē, ka jau iepriekš Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), pozitīvi vērtējot LTRK iesniegto priekšlikumu, savā vēstulē atbildīgajai komisijai norādīja, ka, pieņemot LTRK piedāvāto regulējumu, Latvija būtiski tuvinātos to valstu regulējumam, ar kurām tieši konkurējam investīciju piesaistē. Vienlaikus padome sūtījusi arī pozitīvu signālu par valsts gatavību ieklausīties uzņēmēju viedoklī par tirgus vajadzībām un spert aktīvus soļus, lai samazinātu novēroto virsstundu darba neuzskaitīšanu, kas uzņēmējiem rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus.
BNN jau ziņoja, ka jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Iepriekš par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.
Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem.
Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, teikts grozījumu anotācijā.
Par jauno virsstundu apmaksas kārtību ir vienojušies arī sociālie partneri – darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošās organizācijas.