Skatoties no Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) neatbalsta ieceri pāriet un četru darba dienu nedēļu, norāda LTRK pārstāvji.
Organizācijā atzīmēja, ja ir vēlme dzīvot Latvijā kā pārtikušā valstī, ir tikai divas iespējas – strādāt vairāk vai strādāt produktīvāk. Patlaban Latvijā darba produktivitātes līmenis ir apmēram 70% no vidējā produktivitātes līmeņa Eiropas Savienībā.
«Ja ar šādu produktivitātes rādītāju strādāsim vēl mazāk, Latvijas labklājības līmeņa atpalikšana no ES vidējā līmeņa vēl vairāk palielināsies,» pauž LTRK.
Vienlaikus organizācija norāda, ka individuālā līmenī šāda vēlme ir saprotama, bet valsts līmenī to šobrīd nevar atļauties.
«Varbūt kādreiz, kad Latvija būs kļuvusi par turīgu valsti, šādu ideju var apsvērt,» atzīmē LTRK.
Kā ziņots, sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv sākta parakstu vākšana par ieceri pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Iniciatīvas pārstāvis Denis Meļehovs norāda, ka tas izdarāms, grozot Darba likumu 131.panta, kas saistīts ar normālo darbalaiku.
Meļehova ieskatā, palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot darba efektivitāti. Pēc iniciatīvas pārstāvja paustā, būs vairāk brīvā laika arī mācībām un personīgajai pilnveidei, kam arī būs pozitīvs ekonomiskais efekts.
2019.gadā Odsherredas pašvaldība Dānijā uz trīs gadu pārbaudes laiku pārgāja uz četru dienu darba nedēļu, dodot piektdienu brīvu saviem 300 darbiniekiem.
Medijs Dienas Bizness rakstīja, ka Islandē cilvēkiem, kas piedalījās publiskā sektora saīsinātās darba nedēļas (35–36 stundu šādas nedēļas) eksperimentā no 2015. līdz 2019.gadam, par šo darbu tika samaksāts tieši tāpat kā tiem censoņiem, kas strādāja pilnu darba nedēļu (40 stundas). Rezultātā saprotams, ka daudzi strādājošie izvēlējās labāk strādāt mazāk stundu. Secināts, ka šādu darbinieku produktivitāte esot palikusi iepriekšējā apmērā vai pat daudzos gadījumos pieaugusi, ziņo Islandes pētnieki.