Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kategoriski iebilst pret jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu, kas nosaukts par solidaritātes sociālo nodokli, uzskatot, ka tas ir pilnīgā pretrunā ar parakstītajām stratēģijām, kā arī iznīcina jebkādu vēlmi radīt Latvijā augstas pievienotās vērtības darba vietas ar vidēju un augstu atalgojumu.
Pašlaik nav jāmaksā algas sociālās iemaksas no summas, kas ir virs 4 000 eiro mēnesī, bet koalīcijas vienošanās paredz, ka tiks izveidots jauns nodoklis – solidaritātes sociālais nodoklis. Tas netiks izmantots konkrētā darbinieka sociālajai apdrošināšanai, no kā aprēķina pabalstus un pensijas, bet gan nonāks kopējā sociālajā budžetā. «Faktiski šāda rīcība ir nepamatota darba spēka nodokļu celšana un ir pilnīgi pretrunā ar visu, par ko tika panāktas vienošanās ar valdību un Finanšu ministriju. Brīdī, kad jādomā par darba spēka nodokļu samazināšanu, lai mēs spētu kļūt konkurētspējīgāki, tiek izdomāti jauni nodokļi, kas uzņēmējus iedzīs vēl dziļāk ēnā,» saka LTRK viceprezidente Lienīte Caune.
Ja šāds solidaritātes sociālais nodoklis tiks ieviests, tad vairs nav cerību Latvijā noturēt kvalificētu darba spēku un augsta līmeņa vadītājus, kuri godprātīgi maksā nodokļus, norādot savu darba algas apjomu, portālu BNN informē LTRK.
Tiek minēts, ka papildu radītais nodoklis valsts budžetā ienestu aptuveni 40 miljonus eiro, taču LTRK jau iepriekš norādīja, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem līdzīgus ieņēmumus iespējams gūt atsakoties no nodokļu atvieglojumiem par apgādībā esošajiem nestrādājošiem pieaugušajiem, saglabājot šādu iespēju tikai bērniem. «Pašlaik šādu apgādībā esošo ir ap 70 tūkstošiem, no kuriem daļa sen strādā Anglijā vai Īrijā un tur arī saņem algu, vai arī neuzrāda savus ienākumus un faktiski saņem «aplokšņu algas». Tas būtu tikai godīgi un pildītu solidaritātes funkciju, ka šādi nodokļu atvieglojumi par nestrādājošām darba spējīgām personām tiktu atcelti,» saka Caune, piebilstot, ka ieviešot solidaritātes sociālo nodokli, iespējams, ka neviens, izņemot valsts iestādes, to nemaksās, jo tam trūkst pamatojuma un motivācijas, «valdība, kas solīja samazināt darba spēka nodokļus, dara pilnīgi pretējo un cīnās ar baltās ekonomikas iznīcināšanu.»
LTRK aicina Finanšu ministriju un valdību primāri izvērtēt to, vai valsts var atļauties turpināt atbalstīt nestrādājošus pieaugušos ar papildu nodokļu atvieglojumiem, tā vietā, lai iesaistītu viņus darba tirgū.
BNN jau rakstīja, ka koalīcijas darba grupa vienojusies par nākamā gada budžeta lielāko ieņēmumu palielinājuma daļu aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta budžeta prioritātei – drošībai.
Pēc koalīcijas darba grupas sēdes otrdien, 18.augustā, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis informēja, ka darba grupa vienojusies par virkni jautājumu, bet daudz jautājumu tā arī netika atrisināts.
Koalīcijas darba grupa vienojusies par valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 90% apmērā, kas budžetā dos papildu 27 miljonus eiro. Finanšu stabilitātes nodevas bāzes pieaugums dos aptuveni trīs miljonus eiro, bet transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevas ikmēneša maksājuma ieviešana tiks atlikta uz gadu, kas dos aptuveni 30 miljonus eiro.
Pēc Šadurska teiktā, lielāko ieņēmumu pozīciju veidos tā sauktais solidaritātes nodoklis. «Ja patlaban sociālo iemaksu griesti algām ir 4 000 eiro, tad šodien vienojāmies par atsevišķu nodokli, kas nonāks valsts budžetā, tādējādi ļaujot iekasēt aptuveni 40,9 miljonus eiro,» sacīja deputāts.
Sociālo iemaksu griestu nodokļa ieviešana nozīmētu to, ka tiks uzlikts nodoklis summai, kuru darba devējs pašlaik nemaksā sociālajā nodoklī tā griestu dēļ. Ja darbinieka alga būs tik liela, ka pārsniegs summu, kas maksājama sociālajā nodoklī, tādā gadījumā uz to daļu, kas pašlaik netiek maksāta budžetā minēto griestu dēļ, varētu tikt piemērots attiecīgs nodoklis.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK valdes loceklis Einārs Cilinskis norādīja, ka solidaritātes nodokļa ieviešanu jeb sociālo iemaksu griestu atcelšanu nacionālā apvienība ir centusies panākt jau ļoti sen.
Ref: 102.000.102.10487