LTV: Eiropas Komisija plāno ierobežot tiešmaksājumu apmērus zemniekiem; Latvijas nostāja – atturīga

Eiropas Komisija (EK) vēlas no nākamā gada ierobežot tiešmaksājumu griestus līdz 100 000 eiro uz vienu saimniecību, lai nepieļautu, ka lauvas tiesu finansējuma saņem vien neliela daļa saimniecību, tomēr Latvijas pozīcija ir atturīga – griestus vajag, bet ne tik zemus, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Latvijā lielākie tiešmaksājumi vienai saimniecībai gadā pārsniedz pat miljonu eiro. Aptuveni četras piektdaļas jeb vairāk nekā 200 miljoni eiro no visas tiešmaksājumu apjoma aiziet vien aptuveni 15% saimniecību, informē raidījumā.

Zemnieks Artūrs Kims LTV raidījumam stāsta, ka Zemgalē pie zemes ir grūti tikt, jo ir maz brīvu platību un par tām jākonkurē ar bagātākiem graudu audzētājiem.

«Mazām saimniecībām ir ļoti grūti tos muskuļus uzaudzēt. Lielie ir uzaudzējuši pietiekami. (..) Protams, ar cenu mēs varam konkurēt, jo mēs audzējam dārzeņus. Bet, kas attiecas uz graudiem, tad es zinu maziņās saimniecības, kam katru gadu tiek ņemts un ņemts nost, un saņem tikai lielākās saimniecības,» atzīst Kims.

Ar līdzīgām grūtībām sastopas Zaļeniekos strādājošais zemnieks Armands Butnārs, kurš audzē graudus 200 hektāru platībā un algo vienu darbinieku – izsolēs ar tām saimniecībām, kas jau uzņēmušas pamatīgus apgriezienus, konkurēt ir grūti. Pat tais izsolēs, kur viņam pienākas pirmpirkuma tiesības, zemes cenas uzšāvušās debesīs, vēsta raidījumā.

Lai ļautu mazajām un vidējām saimniecībām konkurēt ar lielākām un piesaistītu jaunos zemniekus, EK plāno piedāvāt jaunus atbalsta risinājumus, tostarp uzlikt griestus tiešmaksājumiem, ko maksā par katru apstrādāto hektāru.

EK šobrīd plāno, ka summai, kas lielāka par 60 000 eiro, uzliktu pakāpenisku samazinājumu, bet maksājumu kopsumma nepārsniegtu 100 000 eiro vienai saimniecībai. Neizmaksāto dalībvalstis varētu pārdalīt citiem mērķiem.

«Tas ir pamatots ar to, ka vidējie ienākumi tautsaimniecībā Eiropas Savienībā bija 60 000 eiro gadā. Tad arī loģisks secinājums, ka vairāk nav jāmaksā vienai saimniecībai, ka tas ir pilnīgi pietiekoši, ka nodrošina vidējus ienākumus saimniecībā,»

Eiropas pozīciju raidījumam skaidro Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

EK aplēsusi, ka vidēji dalībvalstīs aptuveni 80% no tiešmaksājumu atbalsta aiziet vien 20% lauksaimnieku. Bet Latvijā šī proporcija ir vēl skarbāka – 15%, vēsta de facto.

Ja uzliktu EK piedāvātos griestus – 100 000, tad tie Latvijā skartu aptuveni 323 jeb 0,6 procentus saimniecību, secina LTV žurnālisti.

Tomēr pret EK ierosinātajām izmaiņām iebilst organizācijas, kas pārstāv lielos lauksaimniecības uzņēmumus un zemnieku saimniecības.

Zemkopības ministrijas (ZM) pozīcija pagaidām ir piesardzīgi atturīga, vēsta de facto. Latvija, lai arī sliekšņus maksājumiem atbalsta, tomēr iestājas par daudz augstākiem iespējamajiem griestiem un kā robežu pieļauj 150 000 eiro.

Tie tad skartu uz pusi mazāk lielo lauksaimnieku nekā Eiropas piedāvātajā variantā, norāda de facto.

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts (VL-TB/LNNK) norāda, ka vispirms būtu jāsagaida EK lēmums. Turklāt ZM mērķis ir «nevis vienkārši noņemt naudu kādam», bet veidot programmas, lai stiprinātu vidējos un mazos zemniekus.

Lasiet arī: LTV: Ministrija, neveicot plašākus pētījumus, skatīšanai valdībā virzīs izmaiņas koku ciršanas noteikumos

Latvija šobrīd tiešmaksājumu summai, kas pārsniedz 150 000 eiro vienai saimniecībai, piemēro 5% samazinājumu, atzīmē raidījumā.

«Latvija ir izvēlējusies principu – nauda seko hektāram, tas ir acīmredzami. Un, ja nauda seko hektāriem, skaidrs, ka tur nav pirmajā vietā cilvēks. Jo vairāk hektāru, jo vairāk naudas, un tas viss ekonomiskais spēks, kas tiek audzēts, viennozīmīgi izspiež cilvēkus no teritorijas,» raidījumā savu viedokli pauž Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.