Kopš Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Rīgas strūklaku apkopi nodevis privātuzņēmējam, šo darbu izmaksas pieaugušas vairāk nekā trīskārtīgi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Līdz 2018.gadam Mājokļu un vides departaments par Rīgas strūklakām rūpējās pats, tomēr tad pieņēma lēmumu, ka šos pienākumus uzticēt ārpakalpojuma sniedzējam ļautu ietaupīt vairākus tūkstošus, vēsta raidījums.
Tomēr iecerētais nav panākts. 2017.gadā strūklaku uzturēšanas un remonta izmaksas bija 50 840 eiro, tomēr 2018.gadā, kad šie pienākumi bija uzticēti uzņēmēja Renāra Rutka uzņēmumam SIA Ra Sea, izmaksas sasniedza 126 759 eiro. Gadu vēlāk, kad šos darbus veica šim pašam uzņēmējam piederošā firma SIA Posiitum, izmaksas bija jau 170 728 eiro.
Pašvaldībā izmaksu pieaugumu gan skaidro ar strūklaku sakārtošanu par godu simtgadei un hidroizolācijas maiņu pēc iepriekšējās ziemas, ziņo raidījums.
2018.gada līgums ar Ra Sea paredzēja, ka darbi izmaksās 28 500 eiro, bet līgums ar Posiitum uz trim gadiem vēlāk tika noslēgts par 143 000 eiro, kas nozīmē aptuveni 48 000 eiro gadā. Tobrīd Posiitum kā apakšuzņēmēju norādīja Ra Sea, kurai pašlaik ir 59 544 eiro liels nodokļu parāds. Iepirkuma laikā nodokļu parāda gan nebija.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko atzīst, ka sākumā ar privāto partneri «gājis grūti», jo tas neesot zinājis, ka strūklakas jātīra trīsreiz dienā, it īpaši rudenī – domājuši, ka pietiks vienreiz divās dienās. Taču tas nesaskan ar iepirkuma līgumā noteiktajām prasībām, kur jau paredzēta strūklaku apkope trīsreiz dienā, norāda de facto.
2019.gada rudenī Rutka firma Posiitum tika pie tiesībām par 48 666 eiro remontēt trīs strūklakas Esplanādē un Vērmanes dārzā. Šī iepirkuma rezultātā Vērmanes dārza strūklaka Gadalaiki tika pie koši zilā baseina, kas saniknojis ne tikai iedzīvotājus, bet arī kultūras pieminekļu sargus.
Raidījums vēsta, ka flīzes paredzēts izklāt arī Esplanādes strūklakās. Flīžu ieklāšanu esot paredzējis Mājokļu un vides departaments, bet flīžu krāsa nav minēta.
Pašlaik koši zilās flīzes paredzēts pārkrāsot, tomēr Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sliecas par labu flīžu noņemšanai, lai atjaunotu vēsturisko izskatu.
Ja šādā par kultūras mantojumu atzītā objektā viens segums tiek nomainīts ar citu, tas noteikti bija jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, tomēr tas izdarīts nav, vēsta de facto.
«Ja mēs aiztiekam skulptūras, tad viennozīmīgi bija jāsaskaņo. Baseins nav vēsturisks. Baseins ir baseins,» stāsta Aļeksejenko, skaidrojot, ka, viņaprāt, saskaņošana nav bijusi nepieciešama.
To gan noliedz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, kurš norāda – viss ir Vērmanes dārzs ir aizsargājams kultūras piemineklis, tātad visas darbības šajā teritorijā ir jāsaskaņo.
Rutkis arī iepriekš bijis ierauts skandālos. Viņa vadītā firma Sfagnum kļuva par Rīgas mežu partneri un bez izsoles tika pie iespējas strādāt ar gandrīz 200 miljonus vērtiem kūdras resursiem, vēsta de facto.
Rutkis iepriekš apsūdzēts par vairākiem tobrīd Rīgas domei piederošā uzņēmuma Ceļu pārvalde darījumiem par pakalpojumu un izejmateriālu iegādi. Tai skaitā bija divas epizodes par starpniecību kukuļdošanā. Vēlāk lietu pret Rutki izbeidza, jo neizdevās iegūt pietiekami daudz pierādījumu, ziņo de facto.
Raidījums arī norāda – Rutkis Saskaņai 2010.gadā ziedojis 24 188 eiro. Pats uzņēmējs gan noliedz pietuvinātību pašvaldības politiķiem.
Posiitum dibināta 2018.gada augustā, dažus mēnešus pirms iepirkuma par strūklaku apkopi. Pirmajos četros darbības mēnešos tā apgrozījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, un tikai desmito daļu pakalpojuma viņi snieguši saviem spēkiem. Toties peļņa bijusi 351 000 eiro, vēsta de facto.
Posiitum ir tikai viens reģistrēts būvspeciālists, bet privātajos objektos tai strādā ap simt cilvēku.
Pērn uzņēmums uzvarējis Mājokļu un vides departamenta konkursā, kur kopā ar e-talona ieviesēja Rīgas kartes ilggadējo partneri BMS Tehnoloģijas viņi tikuši pie iespējas par 12 miljoniem eiro remontēt pašvaldības dzīvojamo fondu.