Pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāts, iespējams, cenšas ar varu aizlaist pensijā Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) metropolītu Aleksandru (Aleksandru Kudrjašovu), lai vietā atrastu kādu Krievijas pusei tīkamāku cilvēku, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums De facto.
Oktobrī LPB koncils lēmis baznīcas statūtos atgriezt vārdus, kas bez diskusijām apliecina LPB neatkarību no Maskavas. Šāds lūgums nodots arī Maskavas patriarhātam. Neilgi pēc tam Krievijas medijos parādījās publikācija, kas pārmeta LPB slepenību un pārmērīgu lojalitāti Latvijas varai.
2018.gadā Igaunijā pēc iepriekšējā metropolīta nāves par Pareizticīgās baznīcas galvu izraudzījās bīskapu no Maskavas, kurš nebija Igaunijas pilsonis. Metropolīts Jevgēņijs jeb Valērijs Rešetņikovs, vēl kalpojot Maskavā, bija apmeklējis Krievijas anektēto Krimu un atradies padomē, kas nodrošina Krievijas prezidenta sadarbību ar reliģiskajām organizācijām. Vēlāk, esot Igaunijas baznīcas vadībā, viņš piedalījies arī kampaņā pret Ukrainas pareizticīgo baznīcu, kas atšķēlās no Maskavas patriarhāta. Tas minēts arī Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumā, skaidro De facto.
Pamatojoties uz drošības aspektiem un centieniem pasargāt baznīcu no ārvalstu ietekmes, nosargāt tās autonomiju, šovasar Saeimā pieņemti grozījumi Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā, kas pieprasa, ka par LPB metropolītu, bīskapiem un šo amatu kandidātiem var būt tikai tie garīdznieki, kuri ir Latvijas pilsoņi un šeit nodzīvojuši vismaz pēdējos desmit gadus.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) De facto atzīmē, ka, lai gan no patriarhāta vadība nav pieņēmusi nopietnus lēmumus vai raidījusi attiecīgus signālus, ir bijušas «zināmas aktivitātes», kas mudinājušas ievērot piesardzību.
Baznīcas virspriesteris, Sinodes loceklis Nikolajs Tihomirovs norāda, ka jau iepriekš baznīcas statūtos pieprasīta Latvijas pilsonība, bet desmit gadi, ko pieprasa likums, ir vēl labāk, jo tās ir «konkrētas prasības, ko nevar tulkot kādā citā veidā».
Tomēr bažas par iespējamu nevēlamu ietekmi un pat baznīcas šķelšanu ir palikušas, ziņo De facto. Par to liek domāt priekšlikumi ļaut vienā konfesijā reģistrēt vairākas baznīcas. Tāpat ir aizdomas, ka Maskavas patriarhāts iesūtījis garīdznieku, lai tas sanaidotu pārējos baznīcas locekļus un nomainītu kādu no vadības.
«Tas, ko viņš dara, ir ļoti neparasti. Viņš ne tikai apmelo, mēģina kaut kādas ķildas izraisīt mūsu baznīcā. Tā bija tikai viena puse. Viņš pat bija mēģinājis dažiem priesteriem no mūsu baznīcas piedāvāt kļūt par bīskapiem – tas absolūti nebija saprotams. Ir ļoti svarīgi, lai patriarhija zinātu, ka kaut kas tāds notiek, ņemot vērā, ka cilvēks, kas to darīja, ir Maskavas patriarhāta jurisdikcijā, lai viņu arī sauktu pie kārtības,» raidījumam stāsta Nikolajs Tihomirovs.
Vēl par šo tematu: Pareizticīgās baznīcas vadībai būs jābūt Latvijas pilsoņiem
LPB Maskavas un Krievzemes patriarham Kirilam adresētā vēstulē aicinājusi šādām darbībām pielikt punktu, kā arī lūgusi apstiprināt koncila pieņemtās izmaiņas baznīcas statūtos, iekļaujot vārdu «neatkarīga» un uzsverot baznīcas autonomiju atbilstoši dokumentiem, kas ir bijuši, gan dibinot LPB pirms simt gadiem, gan atjaunojot tās statusu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
Patriarhs Kirils pieņēmis pārstāvjus no Latvijas un sarunā konceptuāli piekritis statūtu maiņai, tomēr dienas vēlāk Krievijas medijos parādījusies publikācija, kurā LPB pārmesti mēģinājumi slepus mainīt statūtus.
Kā eksperts tur parādījis Vsevolods Čaplins, radikāli noskaņots garīdznieks un baznīcas publicists, kurš iepriekš paudis viedokli, ka Krievijai jāatgūst vara pār zemēm, kurās tā kādreiz valdījusi.
De facto atgādina, ka Krievijas Pareizticīgā baznīca jau ilgstoši tiek uzskatīta par Krievijas tā sauktās maigās varas nesēju ārpus šīs valsts robežām. Tikmēr LPB līdz šim nav iesaistījusies ne ārpolitiskās, ne iekšpolitiskās aktivitātes.
LPB metropolīts Aleksandrs oktobra sākumā atzīmēja 80 gadu jubileju. De facto pieļauj, ka tieši cienījamais vecums ir viens no iemesliem norisēm starp LPB un Maskavas patriarhātu.