Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) satura redaktores Guntas Slogas iniciatīvas LTV ir izvērtējusi sadarbību ar Ventspils domi LTV ētikas kodeksa kontekstā, un televīzija ir pieņēmusi lēmumu neturpināt sadarbību ar Ventspils domi projektā Dziesmu sirdij rodi Ventspilī, ziņo sabiedriskā medija parstāve Dace Jansone.
Latvijas Televīzija arī pārskatīs un formulēs principus sadarbībai ar Latvijas pašvaldībām kopumā raidījumu projektu ietvaros. Medijs paredz strādāt pie alternatīvu finansējumu avotu piesaistes, lai nodrošinātu pilnvērtīgu raidījumu projektu attīstību 2018.gadā.
Sloga aģentūrai LETA pastāstīja, ka LTV lēmums pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi netika pieņemts balstoties tikai uz viņas publiski pausto iniciatīvu, jo šis jautājums jau iepriekš tika plaši pārrunāts LTV darbinieku vidū. «Mēs esam nonākuši pie viena viedokļa. Negribu, lai tiktu pārspīlēts mans publiskais viedoklis – ka tam ir kāda ietekme uz lēmumu. (..) Kolēģiem bija sasniegts kritiskais punkts,» sacīja Sloga.
Taujāta, kā nodoms pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi varētu ietekmēt LTV turpmāko darbību, tostarp projektu Latvijas sirdsdziesma, LTV satura redaktore norādīja, ka tiks izskatīti un izvērtēti citi veidi, kā piesaistīt finansējumu, lai projektu turpinātu, jo tas skatītāju vidū ir ļoti iecienīts.
Viņa skaidroja, ka līdzīgas situācijas, kāda radusies LTV ar Ventspils domi, pamatā rodas sabiedriskajiem medijiem nepietiekamā finansējuma dēļ. Sloga uzsvēra, ka LTV ir viens no visnabadzīgāk finansētajiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā, tādēļ ir nepieciešams meklēt sponsorus un sadarbības iespējas, lai varētu sekmēt medija darbību. «Neviens jau no labas dzīves nemeklē sponsorus,» sacīja LTV satura redaktore.
Sloga norādīja, ka ir svarīgi sabiedriskajiem medijiem aiziet no reklāmas tirgus un valstij to kompensēt 100% apmērā. «Tad mūsu darbiniekiem nebūtu jāuztraucas, cik minūtes uz skatuves parādīsies [Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars] Lembergs (Ventspilij un Latvijai),» uzsvēra LTV satura redaktore.
Viņa sacīja, ka atrisinot iepriekšminētās problēmas, LTV darbinieki varētu vairāk resursu veltīt kvalitatīva satura un darba veikšanai.
Par LTV sadarbības pārtraukšanu ar Ventspils domi komentēja arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne. «LTV sadarbības pārtraukšana ar Ventspils domi vēlreiz akcentē, cik svarīgi demokrātiskā valstī sabiedriskajiem medijiem ir iziet no reklāmas tirgus.»
Viņa norāda, ka šāds solis parāda, ka būtu normāli un loģiski sabiedriskajiem medijiem vairs neatrasties reklāmas tirgū. Lai panāktu līdzsvaru būtu jāziņo par visu pilsētu un novadu pilsētas svētkiem, skaidroja politiķe. To arī būtu iespējams paredzēt sabiedriskajā pasūtījumā, atsakoties no reklāmām.
Tāpēc pirmais solis būtu ļoti skaidri definēt sabiedrisko pasūtījumu un cik tas maksā. Pēc tam valdībai un politiķiem jāuzņemas atbildība, lai sabiedriskā pasūtījuma izpildei nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus, skaidroja Laizāne.
Reizē politiķe atzina, ka naudas daudzums valsts budžetā ir ierobežots un ka budžeta «deķī ir ārkārtīgi daudz caurumu», ko īpaši aktualizē mediķu rīkotās akcijas.
Vaicāta, vai līdzekļu trūkums nenozīmē iziešanas no mediju tirgus atlikšanu vismaz uz vairākiem gadiem, Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājā atbildēja, ka viņa nav tik pesimistiski noskaņota. Pēdējo nedēļu notikumi parāda, cik ļoti svarīga ir sabiedrisko mediju neatkarība un cik bīstams tās trūkums var izrādīties demokrātiskai valstij, akcentēja politiķe.
Kā ziņots, iepriekš komisijas sēdē Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš norādīja, ka sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus nepieciešamā finansējuma apmērs ir no pieciem līdz astoņiem miljoniem eiro.
Kā ziņots, pirmdien mikroblogošanas vietnē Twitter Sloga pauda savu attieksmi pret sestdien LTV pārraidē Latvijas sirdsdziesma redzamo Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga uzstāšanos, rakstot, ka «šis ir apkaunojums Latvijas mediju videi. Esmu lūgusi LTV valdi pārtraukt sadarbību ar Ventspili. Līdz tam atsakos no šī projekta pārraudzības».
Iepriekš sarunā ar aģentūru LETA Sloga pastāstīja, ka kontekstā ar tā dēvētajām oligarhu sarunām ir vairākas lietas, LTV vairākus gadus nav atrisinātas, un viena no tām ir LTV sadarbība ar Ventspils domi, tajā skaitā projekta Latvijas sirdsdziesma ietvaros.
Sloga sacīja, ka viņa un vairāki kolēģi pagājušajā nedēļā aicināja novērtēt turpmāku Lemberga parādīšanos LTV ēterā, jo tas diskreditē gan LTV kā televīziju kopumā, gan met ēnu uz ziņu dienestu, taču nekas netika darīts un «mēs redzējām diezgan plašu Lemberga uzstāšanos sestdien LTV ēterā un man kā satura redaktoram, kurš pārrauga šo projektu – Latvijas sirdsdziesma, tas nav pieņemami, tāpēc vērsos pie valdes ar lūgumu pārskatīt turpmāku sadarbību ar Ventspili,» sacīja Sloga.
Viņa norādīja, ka izvēlējusies lūgumu paust publiski, jo daudzi LTV kolēģi uzskata, ka esošā situācija nav pieņemama. «Ja neviens to publiski neteiks, ka mums tas nav pieņemami, tad visi domās, ka LTV darbiniekus situācija apmierina,» skaidroja Sloga.
Taujāta par rīcību negatīva valdes lēmuma gadījumā, Sloga sacīja, ka vispirms grib sagaidīt valdes reakciju.
«Pēdējo nedēļu atmosfērā mums, mediju cilvēkiem ir nepieciešams paust skaidru nostāju un veikt izšķiršanos, kur mēs esam, par kādiem principiem esam. Pienācis laiks žurnālistiem runāt par mediju vides attīrīšanos un citiem svarīgiem jautājumiem,» uzsvēra redaktore.
Kā ziņots, noklausītās Rīdzenes sarunas atklāj, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus, raksta žurnāls Ir.
Savukārt, runājot par Rīdzenes sarunām, LTV publiski pauda, ka atmaskot «oligarhus» ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro.
Sabiedriskais medijs norāda, ja viņu rīcībā būtu šīs sarunas, tad arī viņi tās publicētu. Vienlaikus medijs uzsver, ka arī šādu «oligarhu slepeno sarunu» publikāciju veidošanā ir jāievēro elementārs žurnālistikas standarts, kas nosaka, ka ikvienam žurnālistam Latvijā ir jādod iespēja izteikties visām publikācijā minētām personām, it sevišķi – ja uz šīs personas profesionālo darbību ar publikācijas saturu tiek mesta šaubu ēna.
«Proti, šajā gadījumā rakstā Preses kastrēšana vairākkārt tiek pieminēta gan Latvijas Televīzija, gan tās darbinieki, taču raksta autore Indra Sprance ne reizi nav ne prasījusi, ne arī atspoguļojusi Latvijas Televīzijas un tās žurnālistu viedokli. Turklāt, kā secinām, šī rīcība bijusi selektīva, jo citā publikācijā, kurā, piemēram, «oligarhu sarunās» pieminēts pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, viņa viedoklis no žurnālistes puses gan ir prasīts,» pauž LTV.
Ref:224.000.103.1658