360 grādu kameras, lietotne, kas no saturu latviešu valodā tulko uz krievu valodu, jauniešu auditorijas piesaiste un stingra finanšu disciplīna – tās ir dažas no idejām, ko seši kandidāti prezentējuši, kārojot Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu amatu.
25.martā notika LTV valdes locekļu konkursa 3.kārta, kurā amata kandidāti tikās ar televīzijas darbiniekiem un skaidroja viņiem savu vīziju par LTV.
LTV kolektīvs tikās ar biznesa vadības konsultantu Gintu Miķelsonu, biznesa konsultantu, lektoru un AS Olainfarm mārketing tirgus datu analītiķi Eināru Gielu, bijušo MIX Media Group mārketinga un reklāmas direktoru Andri Māliņu, kādreizējo režisoru un producentu Jāni Rušenieku, LTV pagaidu valdes locekli Vikiju Valdmani-Rozenbergu un simtgades Dziesmu un deju svētku izpilddirektori Evu Juhnēviču.
Gan Miķelsons, gan Māliņš kā savu prioritāti izvirzīja jauniešu auditorijas piesaisti. Miķelsona redzējumā LTV jādodas interaktīvas interneta televīzijas virzienā un jāmaina satura izplatīšanas virzieni un veidi. Savukārt Māliņš uzsvēra, ka ir nepieciešama nevis «revolūcija, bet evolūcija», jo daudz laba jau ir paveikts, bet nākotnē būs jāražo ļoti daudz augstvērtīga un interesanta satura. Māliņš norādīja, ka šobrīd ekrānā redzot daudz kļūdu.
Rušenieks pauda bažas par LTV tehniskās bāzes ilgtspējību, tādēļ viņa prioritāte būtu ieguldījumi tehnoloģijās. Viņš uzsvēra, ka kandidē brīvprātīgi un neviens viņu šim solim nav skubinājis, lai gan iepriekšējās Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības saraksta.
Giels piedāvāja atrast papildu resursus pašā uzņēmumā, maksimāli optimizējot visus iekšējos procesus, kā arī aicināja sekot aktuālām nozares novitātēm, piemēram, ieviešot 360 grādu kameras risinājumu, kas varētu uzrunāt jaunāku auditoriju.
Savukārt gan Juhņēviča, gan Valdmane-Rozenberga kā savu mērķi norādīja pašreizējā LTV kvalitātes līmeņa noturēšanu, neskatoties uz šā brīža finanšu situāciju.
Juhņēviča arī norādīja, ka šis un nākamais gads prasīs stingru finanšu disciplīnu, kā arī uzsvēra, ka jebkurā projektā primāri svarīga ir iekšējo resursu izmantošana, nepieaicinot ārpakalpojumu sniedzējus, ja tas ir iespējams. Valdmane-Rozenberga arī uzsvēra to, ka esošā finansējuma apstākļos augstās kvalitātes latiņas saglabāšana būs izaicinājums. Viņa pauda, ka LTV jau ir spērusi nopietnus soļus digitālās platformas attīstības virzienā, kā arī norādīja, ka kopīgiem spēkiem turpmāk vairāk jācenšas pārliecināt naudas devējus par finansējuma nepieciešamību.
Māliņš tika iztaujāts par to, vai viņa pēdējā darba vietā – MIX Media Group – pastāv apmaksāta satura iespējamība. Māliņš uz to atbildēja apstiprinoši, taču norādīja, ka tas viņam neesot pieņemami un tas esot viens no iemesliem, kādēļ viņš no turienes aizgājis. Tika arī jautāts, vai aiziešana no darba LTV, kur viņš jau agrāk strādājis vadošos amatos, nav bijusi saistīta ar labvēlīgu nosacījumu piedāvāšanu Aināra Šlesera politiskajām reklāmām, ko Māliņš kategoriski noraidīja.
Rušenieka redakcionālās neatkarības izpratne radīja vislielāko LTV darbinieku satraukumu, jo viņš piedāvāja izveidot uz raidījumiem aicināmo un pieaicināmo ekspertu sarakstu, kas būtu jāapstiprina valdei. Šo ideju viņš skaidroja ar to, ka par medija politiku esot jāatbild valdei un žurnālisti nevarot izlemt, kādu ekspertu aicināt uz sarunu. Šis apgalvojums radīja ļoti skaļas diskusijas un arī pārējiem kandidātiem tika uzdots jautājums, vai viņi piekrīt šādai redakcionālās neatkarības interpretācijai. Pārējie dalībnieki norādīja, ka šāds piedāvājums viņiem nav pieņemams.
LTV darbinieki arī vēlējās noskaidrot potenciālo valdes locekļu redzējumu par satura attīstību krievu valodā. Lielākoties domas par to, ka šim saturam jābūt un no lineārās televīzijas tam pamazām jāvirzās uz digitālo vidi, kandidātu vidū sakrita, klāsta Priedīte.
Giels publiski atzina, ka nepārzina LTV piedāvājumu krievu valodā, jo nav skatījies LTV krievu satura redakcijas veidotos raidījumus. Lai optimizētu krievu satura ražošanu un nodrošinātu tā digitalizāciju, Giels ierosināja rast tehnoloģisku risinājumu, piemēram, aplikāciju, kas automātiski pārtulkotu latviešu saturu krieviski, iepludinot to LTV interneta platformu ziņu plūsmā.
Vaicāti par LTV attīstību digitālajā vidē, visi kandidāti norādīja, ka tuvākajā laikā digitālā satura finansējumam vajadzētu pieaugt līdz 20% no satura budžeta.