Lielākais darbs, kas paveikts, kopš esmu lidostas vadītāja amatā, ir atstātā mantojuma apzināšana. Grūtākās lietas mantojumā – jaunā termināla būvniecība aizkavējusies par četriem gadiem, jo tagad, kad lidosta apkalpo piecus miljonus pasažieru gadā, terminālis var apkalpot tikai četrus miljonus, norāda lidostas Rīga vadītājs Arnis Luhse.
Lidostai nav globāla plāna, kā attīstīties, līdz šim tā attīstījusies haotiski, LNT raidījumam 900 sekundes atzina Luhse.
Vienlaikus viņš atzina, ka šo četru gadu laikā nekas nav nokavēts, ir apzināti aptuveni četri projekti, un pašlaik tiek virzīts variants, ka lidosta pati ceļ termināli.
Mēs paši piesaistīsim investoru, jo valsts nevar finansiāli palīdzēt. Ir bijušas sarunas ar potenciālajiem investoriem, taču vairāk par šo tēmu negribu runāt, jo to, kurš no projektiem vinnēs, nosaka investoru padome, nevis mēs, norādīja Luhse.
Pastāv arī projekts, ka lidosta pati būvē savu termināli. Lidostas variants ir labāks, taču, ja tiks apstiprināts airBaltic variants, tas tiks realizēts, sacīja Luhse, piebilstot, ka lidostas pasažieri nav zemo cenu pasažieri.
Zemo cenu pasažieri ir cits bizness, viņiem vajag lielu zāli, metāla krēslus, ko nevar sabojāt, un Coca-Cola automātu. Rīgas starptautiskajai lidostai sākotnēji tomēr jābūt normālo, nevis zemo cenu pasažieru lidostai, atzina lidostas vadītājs, uzsverot, ka jau 2014. gadā visam ir jābūt kārtībā un uzbūvētam.
Pēc viņa domām, vidējais skaitlis ir 7,5 – 10 miljoni pasažieru gadā, ko lidosta varētu apkalpot, un nav vērts runāt, ka to varētu būt vairāk.
Tallinas un Viļņas lidostas pasažieru apjoma ziņā atpaliek apmēram uz pusi, mēs esam priekšā ļoti tālu. Un arī šie četri gadi neko negatīvi neietekmē, lielāko pasažieru piesaisti veic airBaltic. Lidosta arī pati meklē jaunas aviokompānijas, ļoti iespējamas ka piesaistīsim izvēles kompāniju, sacīja Luhse.
Vaicāts par to, kā attīstās situācija ar airBaltic, viņš norādīja, ka ļoti smagi. Mēs esam par pieciem milimetriem tuvāk sadarbībai, taču lieta joprojām ir tiesā. Globālais, lielais strīds, kad valsts pārtrauca atlaižu programmas, no kā cieta visvairāk airBaltic, joprojām nav atrisināts. Lidosta no tā ir tikai ķīlnieks, mēs šo strīdu neaiztiekam, bet rūpējamies, lai visi aviokompānijas maksājumi tiek veikti. Ir iespējams mierizlīgums, īpaši ja atgriežamies pie tarifu programmas, kas ir jāpārstrādā, jo tur ir daudz nepilnību, atzina Luhse.
Kāpēc nevar būt mierizlīgums ar airbaltic un turpināt strādāt kopējā labuma labā. Šādi kasoties vēl lietuvas un igaunijas lidostas mums aizies garām
piekrītu rumpim. vajag vairāk domāt par kopējo labumu, nevis katrs par savu kabatu.