«Ja tiks samazināts valsts budžeta finansējums valsts autoceļiem, visvairāk cietīs vietējās nozīmes autoceļi un nāksies lemt par to, kuros novados nākamgad ceļu remontdarbus neveikt,» norāda VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
«Tāpat, pie samazināta valsts finansējuma autoceļiem nebūs iespējas realizēt visus ar satiksmes drošības uzlabošanu saistītos projektus,» uzsver Lange.
Lai uzturētu valsts autoceļu tīklu kārtībā, katru gadu būtu nepieciešams finansējums 490 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka pēdējos 20 gadus no valsts budžeta autoceļiem tiek piešķirts nepietiekams līdzekļu apjoms, kopējais finansējuma deficīts valsts autoceļiem jau sasniedz četrus miljardus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.
Nākamā gada valsts budžeta bāzē autoceļiem ir paredzēti 150 miljonu eiro. Ja šī summa tiks samazināta, nāksies lemt par to, kurus no 2016.gadā ieplānotajiem remontdarbiem atcelt, kuros novados un reģionos ceļu remontdarbus neveikt, skaidro uzņēmumā.
Kā zināms, valsts budžets tiek plānots trīs gadu griezumā, līdz ar to valsts autoceļu tīklā remontdarbi ir saplānoti no 2015. līdz 2017.gadam. Samazinot valsts budžeta finansējumu, visvairāk cietīs vietējās nozīmes autoceļi, kuru uzturēšanai un remontdarbiem ir iespējams izmantot tikai valsts budžeta finansējumu, Eiropas fondu finansējumu tiem novirzīt nedrīkst.
Tāpat puse valsts pārziņā esošo tiltu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, un arī tiltu remontdarbi ir iekļauti 2016.gada valsts budžeta bāzes finansējumā paredzētajos 150 miljonos eiro, norāda uzņēmumā.
BNN jau vēstīja, ka valdība otrdien, 25.augustā, panākusi konceptuālu vienošanos par papildu ieņēmumiem nākamā gada valsts budžetā. Savukārt izdevumu daļā panākta vienošanās samazināt teju visu ministriju budžetus par 3%, norādījusi premjerministre Laimdota Straujuma.
Izdevumu daļā panākta vienošanās par 3% samazināt visu ministriju budžetus, izņemot Aizsardzības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Veselības ministriju budžetus. «Visapmierinātākās ar nākamā gada budžetu ir Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas,» piebilda Ministru prezidente.
Tajā pašā laikā premjerministre uzsvēra, ka no budžeta samazinājuma necietīs neviena ministrija. «Necietīs neviena ministrija, jo kopumā nākamā gada budžetā ir pieaugums, jo papildus 2015.gadā pieņemtajiem lēmumiem par nākamā gada budžetu nākamgad ieņēmumi plānoti par 189 miljoniem eiro vairāk,» atzina Straujuma.
Rezultātā valdībā tika panākts izdevumu palielinājums aptuveni 68 miljonu eiro apmērā Aizsardzības ministrijai, lai finansējums aizsardzībai nākamgad sasniegtu 1,4% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat finansējuma palielinājums sagaida iekšlietu jomu, bet Veselības ministrijai tika atrasti papildu 12 miljoni eiro. Savukārt par papildu finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai varēšot runāt, kad būs zināms jaunais pedagogu atalgojuma modelis.
Ref: 102.000.102.10547