Šogad uz Latvijas valsts ceļiem bedru nav vairāk kā citus gadus, LTV raidījumā Rīta Panorāma otrdien, 26.martā, pauž VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Viņš gan uzsvēris, ka Lietuvā ir līdzīgs ceļu tīkls, taču, kamēr kaimiņi to labošanai šogad saņēmuši 557 miljonus eiro, latviešiem tas ir 261 miljons. Visur Baltijā ceļus būvē tieši tāpat, arī kvalitāte neatšķiras un kritēriji ir līdzīgi, bet igauņi un lietuvieši ceļu būvei tērē vairāk līdzekļu, apgalvo LVC priekšsēdētājs.
«Tā ir atbilde, kāpēc viņi var vairāk ceļu sakārtot un kāpēc kopējais ceļu tīkls gan Lietuvā, gan Igaunijā ir labāks,» teic Lange.
LVC valdes priekšsēdētājs uzsver, ka Latvijā ceļu finansēšanas jomā nepastāv saistība starp to, cik daudz brauc un cik daudz labo ceļus.
Lange norāda, ka Latvijas ceļu tīkla blīvums atbilst vidējam Eiropā, bet iedzīvotāju skaits, kas to izmanto, ir stipri mazāks. Jau pirms diviem gadiem secināts, ka 4 000 kilometru no Latvijas ceļu tīkla nav stratēģijas nozīmes, tāpēc LVC ir gatavi tos nodot pašvaldībām. Tiesa, pērn pašvaldības pārņēmušas tikai 14 kilometrus un, tuvojoties administratīvi teritoriālajai reformai, tās nav pārāk ieinteresētas turpināt uzņemties rūpes par jauniem ceļa posmiem.
Lange atzina, ka tiek izskatīta iespēja mazus ceļus nodot arī privātajam sektoram. Piemēram, ceļu, ko vairumā gadījumu izmanto viens uzņēmums. Tas arī tad varētu turpmāk par to gādāt. Vispirms gan šī ideja jāizvērtē no juridiskās puses, skaidro LVC vadītājs.
Runājot par ceļu darbu sezonu, Lange vēsta, ka pašlaik būvnieki strādā tikai divos objektos, stiprinot caurtekas. Viņš paredz, ka aktīvā būvdarbu sezona varētu sākties aprīļa vidū.