MADARA Cosmetics: krīze ietekmēja pieprasījumu pēc zemo cenu kosmētikas

Ekonomiskā krīze kosmētikas un skaistumkopšanas nozari Latvijā ietekmēja tikai nedaudz, turklāt realizācijas apjomi samazinājās tieši kosmētikas zemo, nevis vidējo un augsto cenu segmentam, intervijā biznesa ziņu portālam BNN.LV atzīst MADARA Cosmetics direktors Uldis Iltners.

Svarīgākie notikumi Jūsu pārstāvētajā nozarē pēdējā laikā?

Ekokosmētikas segments turpina iepriekšējo gadu uzvaras gājienu. 2010. gadā pēc Organic Monitor datiem ekokosmētikas tirgus Eiropā pieauga par 12%. Pēc būtības ekokosmētika pašreiz vairs nav nišas, bet mainstream produkts. To apliecina arī Garnier un citu lielo kosmētikas zīmolu centieni ienākt tirgū ar sertificētiem produktiem. Paralēli lielo centieniem iepriekšējā gadā Eiropā tika prezentēti neskaitāmi jauni ekokosmētikas zīmoli ar visdažādāko tirgus pozicionējumu. Tā kā MADARA Cosmetics misija ir piedāvāt cilvēkiem drošu un dabīgu kosmētiku, esam priecīgi, ka kopumā drošas kosmētikas īpatsvars eiropiešu patēriņā palielinās. Tirgus izaugsme saistīta ar patērētāju zināšanu līmeņa celšanos un vēlmi dzīvot veselīgi. Ja pirms dažiem gadiem tirgū pastāvēja zīmoli, kas apgalvoja, ka ir dabīgi, bet izmantoja sintētiskas izejvielas, tad pašreiz šāda mānīšanās vairs cauri neiet.

Latvijā kopumā ekokosmētikas tirgus ir labāk attīstīts nekā kaimiņvalstīs, arī patērētāju zināšanu līmenis ir augstāks. Nedaudz sarūgtina, ka specializētās ekoproduktu tirdzniecības vietas Latvijā vārguļo un aizvien zaudē savu pozīciju pret lielajām veikalu ķēdēm, kas savā sortimentā ievieš aizvien vairāk ekoproduktus. Specializētā ekoproduktu tirdzniecības segmenta vājā pozīcija lielākoties skaidrojama ar nepietiekamām investīcijām un jaunu koncepciju trūkumu.

Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?

MADARA Cosmetics būtu raksturojams kā relatīvi neliels uzņēmums ar ļoti lojāliem darbiniekiem. Cenšamies jaunu darbinieku pievienošanu mūsu kolektīvam veikt organiski – jau iepriekš noskatām potenciālos darbiniekus, kas atbilst MADARA profilam.

Zināmas problēmas Latvijā ir ar kosmētikas tehnologiem un ķīmiķiem. Neskatoties uz to, ka Latvijā ir kosmētikas ražošanas tradīcijas, starptautiska līmeņa speciālistu nav, tādēļ šīs pozīcijas cenšamies audzināt uzņēmumā un piesaistīt ārvalstu ekspertus kā konsultantus.

Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Ar likumu definēt, kas ir dabīga kosmētika un kādas sastāvdaļas ir pieļaujams tajā izmantot. Tas ļautu pilnībā sakārtot dabīgās kosmētikas tirgu un pilnībā izslēgt it kā dabīgās kosmētikas segmentu. Lielākie ieguvēji no tā būtu patērētāji, kas nekļūdīgi varētu izvēlēties drošu kosmētiku.

Kā eksporta uzņēmums mēs vēlētos arī vienu papildinājumu Likumā par Pievienotās vērtības nodokli, nosakot, ka preču eksports ir ne tikai preču izvešana no LR muitas teritorijas, bet izvešana no jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts muitas teritorijas, un šo darījumu apstiprinātu jebkuras Eiropas Savienības muitas iestādes izdota deklarācija.

Kā krīze ietekmēja jūsu pārstāvēto nozari?

Kosmētikas un skaistumkopšanas nozari krīze Latvijā ietekmēja nedaudz, iespējams pat nebūtiski. Arī krīzes laikā sievietes turpināja rūpēties par ādu, attiecīgi radot kosmētikas patēriņu. Interesanti, ka krīzes laikā realizācija samazinājās uzņēmumiem, kas pārstāv kosmētikas zemo cenu segmentu, turpretim vidējā un augsta cenu segmentā realizācijas izmaiņas bija nebūtiskākas. No tā varētu secināt, ka Latvijā krīzes periodā zināmā mērā darbojās “lipstick” efekts – kad lielai daļai tirgus dalībnieku trūka līdzekļu, lai iegādātos luksusa preces, kas prasa lielu naudas apjomu (automašīnas, kažokādas), tā vietā cilvēki iegādājās luksusa preces, kas neprasa liela naudas apjoma izdošanu, tai skaitā premium kosmētiku.

Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?

Latvijas ekonomikas politikas īstenošana beidzas uz papīra. Reālās darbības un rezultāti izpaliek. Ir vairākas pozitīvas lietas, kas saistītas ar ES tiesību pārņemšanu, piemēram, darba likumā ir veiktas vairākas izmaiņas, kas padara to fleksiblāku attiecībā pret darba devēju. Tomēr kopumā es nevaru nosaukt nevienu reālu valdības un ekonomikas ministrijas darbību, kas ļautu sasniegt ilgtspējīgu un līdzsvarotu ekonomikas attīstību. Būtisks ekonomikas politikas jautājums ir par Latvijas monopoluzņēmumu uzraudzību un atsevišķos gadījumus darbības ierobežošanu, jo no tā lielā mērā ir atkarīga Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēja.