Pavasara pēdējās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 3,1 grādu augstāka par normu. Temperatūras kontrasti šajā laika periodā parādīja, cik dažāds Latvijā var būt maijs.
Dekādes laikā diennakts vidējā gaisa temperatūra svārstījās no desmit grādiem virs normas līdz četriem grādiem zem tās. 23. – 25.maijā maksimālā gaisa temperatūra bija kā karstā vasarā – līdz pat +31…+31,7 grādiem. Tādējādi šī gada 23., 24. un 25.maijs kļuva par viskarstākajiem atbilstošajiem datumiem ne tikai lielākajā daļā novērojumu staciju, bet arī Latvijā kopumā, BNN noskaidroja Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Dekādes otrajā pusē siltos dienvidu kvadranta vējus nomainīja dzestras gaisa masas no ziemeļiem, ziemeļrietumiem un 28. – 29.maijā pat dienā termometra stabiņš vietām apstājās zem +10 grādiem. Naktīs gaisa temperatūra lielākoties bija +5..+9 grādu robežās, viszemāk – līdz +3,6 grādiem – noslīdot naktī uz 31.maiju Ventspils novada Vičakos. Zāles virskārtā šajā laika periodā Latvijas augstākajās vietās temperatūra noslīdēja līdz tikai +0,2…+1,5 grādiem.
Dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 57% no normas. Arī nokrišņu veids un sadalījums šai dekādē bija raksturīgi vasarai. Zem 10% no ilggadīgās normas bija nokrišņu daudzums daudzviet gan Kurzemē, gan Latgalē. Turpretī vietām Vidzemē un Latvijas centrālajos rajonos 21.maija nokrišņu daudzums vien bija tuvs un arī lielāks par dekādes nokrišņu normu. Kopējais dekādes nokrišņu daudzums šajos rajonos vislielākais bija Cēsīs – 174% no normas.
Dekādes pirmajā pusē daudzviet bija arī pērkona negaiss ar lokālu vēja pastiprināšanos, kas brāzmās vislielāko ātrumu – 23 m/s – sasniedza 25.maijā Dobelē.
Ref: 102.000.102.7451