Pērnā gada pēdējā ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā turpināja uzlaboties – Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā sasniedza 145,6 punktus, kas ir labāks nekā Viļņā (101,7), bet nedaudz sliktāks kā Tallinā (154,3).
MPI Rīgā pieauga līdz 145,6, salīdzinot ar 141,5 trešajā ceturksnī. Indeksa lielums nozīmē to, ka Rīgā mājsaimniecība var atļauties lielāku mājokli nekā «standarta» gadījumā, kad indekss būtu 100. Mājokļu pieejamība pieauga arī Tallinā (no 144,2 līdz 154,3), bet samazinājās Viļņā (no 103,4 līdz 101,7).
Rīgā MPI pieaugums galvenokārt skaidrojams ar vidējās neto algas pieaugumu – par 1,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Mājokļu pieejamību uzlaboja, lai arī mazākā mērā, mājokļu cenu kritums par 1% un procentu likmju samazināšanās par 2 bāzes punktiem.
«Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas samazinājās un kredīti kļuva lētāki, iedzīvotāju aktivitāte joprojām saglabājās vārga. Mājsaimniecības joprojām ietekmē buma laikā pieņemtie lēmumi, kā arī tās vēl nejūtas pietiekami drošas, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, un izvēlas ienākumu kāpumu iztērēt īstermiņa vajadzībām,» lēš Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
Rīgā «standarta» mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai mēnesī jāspēj novirzīt 196 eiro jeb aptuveni 120 lati mēnesī, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 230 un 248 eiro (jeb 162 un 174 latu). Savukārt laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai Rīgā samazinājies no 25,6 līdz 25 mēnešiem un Tallinā no 26,4 līdz 24,9 mēnešiem, kamēr Viļņā tas ir nedaudz pieaudzis – no 36,1 līdz 36,7 mēnešiem.
Ref: 102.000.102.1248
Mācība – pērkot dzīvokļus turpmāk jāizmanto risinājumi kuros nav iesaistītas bankas.