Vairāk nekā trešdaļa jeb 35% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas pēdējo trīs gadu laikā Latvijā ir pārmērīgi paaugstinājušās, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.
Savukārt jautājumā par to, cik lielā mērā iedzīvotāji ir apmierināti ar savu pašreizējo mājokli, vairākums aptaujāto snieguši pozitīvu atbildi. Visbiežāk atzinīgi tiek vērtēts mājokļa lielums (62%) un apkārtējā infrastruktūra (61%), kamēr retāk apmierinātība pausta par mājas kopējo stāvokli (45%) un apsaimniekotāja darbu (43%). Tiesa, gan mājas kopējais stāvoklis, gan apsaimniekotāja darbs 2016.gadā vērtēts atzinīgāk nekā pirms četriem gadiem.
Jautāti par to, vai tuvākā gada laikā plāno kaut kādā veidā mainīt situāciju saistībā ar savu mājokli, apstiprinošu atbildi sniedza 40% no aptaujas dalībniekiem (2012. gadā to norādīja 32% aptaujāto). Kamēr vairāk nekā puse jeb 56% atzina, ka nekāda veida labiekārtošanas darbus vai pat dzīvesvietas maiņu nav ieplānojuši, 33% no aptaujātajiem atklāja, ka tuvāko 12 mēnešu laikā plāno mazākus vai lielākus remontdarbus pašreizējā mājoklī, bet atlikusī daļa plāno mainīt dzīvesvietu, īrei vai pirkšanai izvēloties sev piemērotāku platību, cenu, atrašanās vietu, kvalitāti vai kādu citu sev vēlamu kritēriju.
«Respondentu apmierinātības ar esošo situāciju pieaugumu vairāk saistu ar dzīvokļu īpašnieku informētības pieaugumu. Dzīvokļu īpašnieki ir vairāk informēti gan par esošo mājokļu stāvokli, gan potenciāli iegūstamo mājokļu priekšrocību, trūkumu un cenu attiecībām, gan savām materiālajām iespējām. Daudzi dzīvokļu īpašnieki Latvijā vēl joprojām savu īpašumu saista tikai ar dzīvokli, viņi nelabprāt iesaistās kopīpašuma pārvaldīšanā. Protams, pa šiem gadiem dzīvokļu īpašniekiem nedaudz ir pieaugusi izpratne arī par mājas kopīpašuma pārvaldīšanas aspektiem, to pierāda nelielais attiecīgo atbildi sniegušo pieaugums,» komentē Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
Vaicājot par galvenajiem kritērijiem mājokļa iegādei, vairāk nekā pusei aptaujāto domas sakrita, kā būtiskāko norādot mājas tehnisko stāvokli un būvniecības kvalitāti (58%), kā arī labu infrastruktūru – ceļus, sabiedrisko transportu, skolas, veikalu pieejamību u.c. (53%). Trešajā vietā norādītas zemas mājokļa izmaksas, kas ietver uzturēšanas izmaksas un komunālos maksājumus (43%). Turklāt vairāk nekā trešā daļa aptaujāto (36%) kā sev svarīgu kritēriju norādījuši arī drošību rajonā, kurā atrodas mājoklis. Jāuzsver, ka šī kritērija nozīmīgumam ir tendence augt (2009.-2012. gadā to norādīja 33%).
Aplūkojot iedzīvotāju vērtējumu par esošo mājokļu tirgus piedāvājumu, jāsecina, ka visbiežāk par labu atzīts mājokļu piedāvājuma daudzveidīgums (20%). Tikmēr mājokļu piedāvājumu vietās, kur cilvēki vēlētos tos iegādāties, par labu uzskatīja 10% aptaujāto iedzīvotāju, savukārt piedāvājumā esošo mājokļu kvalitāti atzinīgi novērtēja tikpat bieži kā mājokļu cenas – vien 6% gadījumu. Cenas tajā pašā laikā visbiežāk izpelnījušās sliktu vērtējumu (28%).
Lūgti paust savu vērtējumu par cenu līmeņa izmaiņām mājokļu tirgū pēdējo trīs gadu laikā, uz cenu pārmērīgu paaugstināšanos norādīja 35% respondentu. 16% respondentu arī norādīja, ka cenas pieaugušas, bet piebilda, ka pieaugums bijis adekvāts. Aptuveni katrs piektais jeb 21% atzina, ka būtiskas izmaiņas cenām mājokļu tirgū nav pamanījuši, kamēr 7% norādīja, ka mājokļu cenām novērojuši kritumu.
Atšķirīgu viedokli par cenu izmaiņām pēdējo gadu laikā pauž YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē: «Pēdējos gadus nekustamā īpašuma jomā ir bijuši divi atsevišķi tirgi. Viens ir ekskluzīvu īpašumu līmeņa tirgus, kas tika vērsts uz ārvalstniekiem ar termiņa uzturēšanās atļaujām. Šādu īpašumu ļoti daudz ir Jūrmalā un Rīgas centrā. Šiem īpašumiem cenas progresīvi kāpa, taču pēc regulējuma izmaiņām 2014.gada septembrī, kas tika pieņemti termiņuzturēšanās atļauju sakarā, tie piedzīvo cenu kritumu. Uzskatu, ka sabiedrības vairākuma viedoklis par to, ka nekustamā īpašuma cenas ir pārmērīgi paaugstinājušās, ir lielā mērā masu mediju radīta aplama pārliecība. Tirgus bija vērsts uz nerezidentiem un šie īpašumi vietējiem bija neaizsniedzami. Savukārt uz vietējiem iedzīvotājiem vērstajā tirgus segmentā cenas bija stabilas, ko radīja asā konkurence ar otrreizējo dzīvokļu segmentu un banku meitas uzņēmumu portfeļu piedāvājumu. Arī patlaban cenas aug ļoti minimāli.»
Aicinot izteikt prognozes par nekustamā īpašuma tirgu, aptaujātie iedzīvotāji visbiežāk (38%) norādīja, ka, pēc viņu domām, tuvāko 12 mēnešu laikā nekustamo īpašumu cenas kāps (pirms četriem gadiem šāds uzskats bija 33%). Tikmēr gandrīz četras reizes mazāks aptaujāto skaits – 10% pauda viedokli, ka mājokļu cenas varētu kristies. Tikpat liels skaits iedzīvotāju izteikuši prognozes, ka cilvēki aktīvāk pieteiksies kredītiem, bet nedaudz vairāk jeb 13% aptaujāto paredz, ka nekustamā īpašuma tirgus varētu kļūt aktīvāks.
«Pašreizējās vēsturiski zemās procentu likmes, banku augošā aktivitāte kreditēšanā, kā arī Altum programma rada lielāku pieejamību hipotekārajiem kredītiem, kā rezultātā pieaug iespējas iegādāties savu mājokli. To arī redzam pēc aizvien augošās klientu intereses par kredītiem DNB bankā,» pētījuma atklātos datus komentē DNB Bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš.
Ref: 102.000.102.12302