Šobrīd 71% Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā paredz nekustamā īpašuma cenu saglabāšanos esošajā līmenī vai to pieaugumu. Savukārt iedzīvotāju īpatsvars, kas sagaida īpašuma cenu kritumu, samazinājies par 3%, sasniedzot 13%.
Nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju pārsvars pār krituma prognozētajiem vērojams visos Latvijas reģionos, liecina SEB Mājokļu cenu indikatora dati.
Februārī 39% respondentu uzskata, ka pēc gada mājokļu cenas būs augstākas nekā patlaban. Savukārt tikai 13% Latvijas iedzīvotāju pauž viedokli, ka nekustamā īpašuma tirgū cenas tuvākā gada laikā kritīs (iepriekšējā aptaujā šādi atbildēja 16% respondentu).
Kopš SEB Mājokļa cenu indikatora aptauju datu apkopošanas sākšanas (2009.gada maija) mājokļu cenu kritumu prognozētāju skaits ir būtiski samazinājies, un šobrīd tas ir sasniedzis līdz šim mazāko vērtību. Mēneša laikā par trim procentpunktiem palielinājies (32%) iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka mājokļu cenas 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī. Salīdzinoši lielam iedzīvotāju skaitam – 17% respondentu nav konkrēta viedokļa attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu izmaiņām.
Arī reģionos vērojams nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju pārsvars pār krituma prognozētajiem. Mājokļa cenu kāpumu prognozē 47% vidzemnieku, 43% rīdzinieku, 41% kurzemnieku, 30% zemgaliešu. Turpina uzlaboties arī Latgales iedzīvotāju noskaņojums, palielinoties cenu kāpumu prognozētāju skaitam. Latgalē cenu kāpumu prognozē 31% iedzīvotāju.
Vērojamais cenu pieaugums pārtikai, izejvielām un energoresursiem sabiedrībā vairo vispārējās inflācijas gaidas. Arī būvniecības indekss pēdējo mēnešu laikā ir uzrādījis pieaugumu. Inflācijas gaidas un cenu kāpums sabiedrībai jūtīgajos segmentos atspoguļojas arī iedzīvotāju noskaņojumā attiecībā uz mājokļu cenu nākotnes attīstības scenārijiem, norāda bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.