Maķedonijas prezidents Ģorge Ivanovs negaidīti attiecies parakstīt valsts nolīgumu ar Grieķiju par Maķedonijas nosaukuma maiņu, uzskatot, ka tas būtu pretrunā bijušās Dienvidslāvijas republikas konstitūcijai.
Kā otrdien, 26.jūnijā, vēsta kanādiešu-britu ziņu aģentūra Reuters un Maķedonijas nacionālā ziņu aģentūra MIA, Ivanovs izplatījis paziņojumu, kur skaidrojis, ka viņam «nav pilnvaru parakstīt nolīgumu».
Lai izbeigtu vairākus desmitus gadu ilgušo strīdu ar Grieķiju, abu valstu ārlietu ministri vienojušies, ka valsts tiks pārdēvēta par «Ziemeļmaķedonijas Republiku», un Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs to nosaucis par vēsturisku vienošanos.
BNN jau vēstīja, ka 17.jūnijā Grieķijas ārlietu ministrs Niks Kocijs un Maķedonijas ārlietu ministrs Nikola Dimitrovs parakstīja vienošanos par Maķedonijas jauno nosaukumu, kas pēc ratifikācijas procesa pabeigšanas dos iespēju Maķedonijai tikt uzaicinātai iestāties NATO un sākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā.
Parakstīšanas ceremonija notika Grieķijā, Psarades ciematā pie Prespas ezera. Šā ezera krastos satiekas Grieķijas, Maķedonijas un Albānijas teritorijas.
«Tas ir vēsturisks solis,» ceremonijā sacīja Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs. «Mūsu valstis atstāj vēsturi aiz muguras un skatās nākotnē,» viņš piebilda.
«Kāda skaista, lieliska un vēsturiska diena,» teica Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs.
Ceremonijā bija klāt ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Maķedonijas nosaukuma jautājumos amerikāņu diplomāts Metjū Nimecs. Viņš bijis starpnieks šī jautājuma risināšanā kopš 1994.gada, kad toreizējais ASV prezidents Bils Klintons viņu iecēla par savu īpašo pārstāvi Maķedonijas jautājuma risināšanā.
Uz ceremoniju bija ieradušies arī ES augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni un ES paplašināšanās komisārs Johenness Hāns.