Jaunais Maksātnespējas likums, kas stājās spēkā pagājušā gada novembrī, maksātspējas grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem nav izdevīgs, jo iespējas atjaunot maksātspēju ir ierobežotas un tādējādi arī izdzīvot spējīgie uzņēmumi var tikt nolemti bankrotam.
Kā biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā atzina maksātnespējas administrators Aigars Lūsis, jaunajā likuma redakcijā uzņēmējiem nav daudz citu iespēju kā tikai bankrotēt, tāpēc uzņēmēji mēģina paši ķepuroties. Tas savukārt neveicinot ne maksātnespējas procesu pieteikšanu, ne uzņēmējdarbības vides attīrīšanos no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem.
Lai arī likums paredz iespēju sākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un divu gadu laikā censties atjaunot maksātnespēju, Lūsis uzskata, ka atvēlētais termiņš ir pārāk īss un divu gadu laikā objektīvie apstākļi, kas uzņēmumam radījuši problēmas, vēl nebūs beiguši pastāvēt.
«Nokļūstot maksātspējas grūtībās, uzņēmumam ir divas iespējas – realizēt savu uzņēmumu vai bankrota procedūras sākumā pāriet uz TAP. Tam visam ir maza praktiska nozīme, jo TAP termiņš – divi gadi – ir nepietiekams. Optimālais termiņš būtu pieci gadi, kuru laikā uzņēmējam ir iespēja atjaunot savu maksātspēju un nepazust no saimnieciskās vides,» uzskata Lūsis.
Viņa pievienojās arī bankrota procedūru sākušā uzņēmuma Optimus divi A pārstāvis Reinis Bērziņš, kurš uzskata, ka jaunais likums ir nostājies kreditoru pusē, nepalīdzot uzņēmumiem izdzīvot.
«Konceptuāli varu parakstīties zem katra šajā likumā ierakstītā burta, ka jāatbrīvo ātrāk aktīvi, maksātnespējas procesam jābūt skaidram, ātram un paredzamam. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad vienam ekonomiskajam spēkam jau tā ir liela vara un, ar Maksātnespējas likumu dodot šim spēkam vēl lielākus rīkus, jebkurš Latvijas uzņēmējs paliek piespiests pie sienas,» sprieda Bērziņš.
Viņaprāt, kamēr vēl ir ir cerība, cilvēki cenšas kaut ko darīt, un vecais likums šādu cerību paredzēja, lai arī katrā gadījumā esot jāvērtē, cik tā bija objektīva un cik lieka laika tērēšana. «Jaunais regulējums paredz tikai vienu – ja kreditors piekrīt, tu dzīvosi, ja nepiekrīt – bankrotēsi. Tas ir labi vai slikti? Manuprāt, pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas ir slikti. No likuma būtības un mērķa tas varbūt ir labi,» teica uzņēmējs.
Viņš skaidroja, ka Optimus divi A pieteica maksātnespēju, saprotot, ka tas arī ir viss – eitanāzija. Tomēr to varot izdarīt tikai tie uzņēmumi, kuri ir tam gatavi, bet, viņaprāt, ir daudz tādu, kuri nav gatavi un nemaz nevar to pieļaut.
«Pirmkārt, vecais likuma regulējums pieļāva arī manevra iespējas pēc procesa pasludināšanas un, otrkārt, deva lielākas iespējas panākt TAP, jo nodrošinātie kreditori nebalsoja un bija jāpanāk vienošanās tikai ar citiem kreditoriem. Jaunais likums dod balsstiesības nodrošinātajiem kreditoriem, kas procedūru apgrūtina,» minēja Bērziņš.
Lūša vērtējumā nav iespējams izveidot likumu, kur abu pušu – parādnieka un kreditora – intereses varētu pārstāvēt pilnībā. «Vismaz juridisko personu lietās šoreiz likumdevējs ir izvēlējies aizsargāt kreditoru intereses. Nesaku, ka tas ir slikti. Varbūt arī labi, jo aktīvi ātrāk atgriežas ekonomiskajā apritē. Tomēr, ja runājam par uzņēmējdarbības vides attīrīšanu no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem, tad juridiskās personas maksātnespējas process to neatrisina,» teica Lūsis, piebilstot, ka līdz ar jauno likuma redakciju juridisko personu maksātnespējas procesu pieteikumu skaits ir gandrīz kā ar nazi nogriezts.
«Nevar teikt, ka arī ekonomiskā situācija ir uzlabojusies tikpat strauji, tāpēc var pieņemt, ka iemesli tam meklējami maksātnespējas procesa regulējumā,» atzina administrators.
Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktora vietnieks juridiskajos jautājumos Helmuts Jauja gan īsti nevēlējās tam piekrist, jo, viņaprāt, nekas nav apstājies un viss turpinās par spīti skeptiskām prognozēm.
«Jaunais regulējums prasa arī domāšanas maiņu, un pagaidām vēl pāragri spriest par tā efektu, jo vēl turpinās taustīšanās un diskusijas, lai saprastu likuma uzstādījumus,» atzina Jauja.
Viņš arī atgādināja, ka saskaņā ar jauno likumu vēl neviens process nav noslēdzies, lai varētu pilnvērtīgi spriest, kura norma strādā un kura nestrādā.