Maksātnespējas statuss neattur tiesnešus likumīgi turpināt darbu savā amatā, liecina Ētikas komisijas secinājumi, kā arī Latvijas likumdošana.
Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojumā norādīts, ka likumos nav noteiks ierobežojums maksātnespējīgai personai būt par tiesnesi. Normatīvajos aktos nav paredzēta arī iespēja atcelt tiesnesi no amata vai kā citādi ierobežot viņa amata pienākumu pildīšanu, ja radies korupcijas risks. Arī Tieslietu ministrija uz jautājumu, vai par maksātnespējīgu atzīts tiesnesis var turpināt savu darbu un būt objektīvs, atsaucas uz jau minēto Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojumu, norādot, ka komisijas ieskatā tiesneša atrašanās maksātnespējīgas personas statusā pati par sevi nerada personas maksātnespējas statusa un tiesneša amata nesavienojamības sekas.
Savukārt bijušais tieslietu ministrs, šobrīd zvērināts advokāts Gaidis Bērziņš laikrakstam Dienas Bizness norāda, ka maksātnespēja uzreiz nenozīmējot objektivitātes trūkumu, tomēr viņš vērš uzmanību uz to, ka pēc fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanas parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu. Šīs tiesības iegūst administrators. Tāpēc var runāt par parādnieka daļējas rīcībspējas ierobežošanu. «Par šādu secinājumu, iespējams, var būt dažādi viedokļi. Tomēr, manuprāt, šāds stāvoklis tieši var ietekmēt tiesneša «neatkarības» principu. Raugoties no likumā noteiktā, nav šaubu arī par administratora plašo tiesību loku. Piemēram, celt prasības par parādnieka slēgto darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, konstatēt iespējamo parādnieka negodprātīgo rīcību u.c. Tiesnešu ētikas komisija savā skaidrojumā lielāko akcentu ir likusi uz cēloņiem, nevis uz sekām,» piebilst Bērziņš.