Māris Gailis: valdība brīžiem uzvedas kā skolnieki

Valdība neizmanto krīzi birokrātijas samazināšanai, jo tas būtu tāpat, kā griezt sev pa dzīvu mies intervijā BNN.LV  atzīst uzņēmējs Māris Gailis, vienlaikus rosinot veidot nulles budžetu, viņš atklāj jaunumus savā uzņēmējdarbībā un paredz, ka Latvijai nāksies importēt darbaspēku no Baltkrievijas un Krievijas.

Vai jūs šobrīd esat brīvā peldējumā kā uzņēmējs, neapgrūtināts ar kredītu saistībām un varat smaidīt, kā vienmēr?

Nē, nevarētu teikt, ka nemaz vairs nebūtu kredītsaistību. Tie pārdesmit miljoni latu, kas man bija pret Swedbank, tiešām ir nokārtoti. Esmu pārdevis visu, kas bija nepieciešams, lai tiktu galā ar šīm saistībām. Ar zaudējumiem gan vienai, gan otrai pusei. Pilnībā izlīdzis ar banku. Ir nelielas saistības, kas īsti neattiecas uz biznesu.

Vai jūs varētu sniegt padomus citiem uzņēmējiem, kā veidot konstruktīvu dialogu ar banku?

Jā, uzskatu, ka vienmēr labāk un gudrāk ir atrast kopīgu valodu ar kreditoriem. Tur neviens, ne otrs nedrīkst nostāties pozā.

Kā jūs bijāt tik tālredzīgs, ka atšķirībā no Ķirsona un citiem neizsniedzāt privātās garantijas saviem projektiem?

Ja tā godīgi, man to nemaz neprasīja. Man ir bijušas privātās garantijas vienai mājai uz rekonstrukcijas laiku līdz brīdim, kad to iznomāšu. Pēc iznomāšanas garantijas nozuda. Treknajos gados bija motorjahta ar privātām garantijām, es to pēc tam pārdevu. Ja būtu devis privātās garantijas lielajiem aizdevumiem, būtu pavisam cits stāsts.

Ir dzirdēts, ka jūs interesējāties par vēja parkiem?

Jā, enerģija ir interesanta tēma. Tomēr rodas nesaprotamas problēmas un šķēršļi- līnija iet garām, bet Latvenergo pieslēgumu nedod. Piedāvā mums būvēt jaunu līniju par miljonu latu no Ventspils apakšstacijas. Tas nav vienkārši, bet mums ir arī citi varianti attiecībā uz vēju. Tā zeme ir klajā laukā. Pats Dievs tur devis vēju. Mēs esam procesā. Gadu jāvāc mērījumi un tas nav uzreiz – hop.

Tad es nopirku vienu HESu. Pašlaik to rekonstruējam. Mums piešķīra pārdotās CO2 kvotas finanšu atbalstu no valsts 130 000 Ls apmērā. Pretējā gadījumā es to netaisītu. Tas dod iespēju uzbūvēt vēl vienu, nepaceļot uzstādinājumu, bet paceļot HESa efektivitāti. Jo plūdos ūdens gāžas pāri, to enerģiju jāpaņem nost. Tas nav liels bizness, bet ir interesants.

Vai Latvija varētu kļūt neatkarīga enerģijas ražošanā?

Šīs atjaunojamās enerģijas stacijas bez valsts atbalsta shēmām vēl nevar iztikt, jo tehnoloģijas ir pietiekami dārgas. Varbūt pavisam lieli vēja parki jūras šelfā varētu iztikt, bet tās ir milzīgas investīcijas. Protams, ka tas 10 gadu perspektīvā atmaksāsies, jo elektroenerģijas tarifi tikai iet uz augšu. Kādā brīdī tas piesātinājums tiks sasniegts un bizness būs. Uzskatu, ka Latvija varētu kļūt energoneatkarīga, attīstot biogāzi un biomasu. Koģenerācijas stacijas ir laba lieta, bet kur likt lieko siltumu? Vienīgi kādām palīgražotnēm – piemēram grauzdēt briketes individuālai apkurei. Tā ir pilnīgi moderna tehnoloģija, kāda Latvijā vēl neeksistē.

Kā jums sokas ar pievēršanos IT biznesam?

Mēs ar draugu Jāni Vaišļu esam nodibinājuši kompāniju VESet un tā ir dabūjusi distribūcijas tiesības uz Baltijas valstīm labai TV producēšanas programmai Sinergy. To ražo Vācijā, Minhenē jau 10 gadus. Tā ir profesionāla signāla apstrādes programma. Uzfilmētais signāls tiek aizsūtīts uz Sinergy arhīvu 1:1 reālā laikā. Arhīvs ir kā sirds. Tiklīdz tas lādējas arhīvā, ar otro sekundi žurnālists, režisors vai redaktors var no sava portatīvā datora ķerties pie sižetu montāžas. Pēc montāžas pabeigšanas tiek iestatīts laiks playlist, kad tam jāiet ēterā, kabelī vai internetā uz portālu. Arhīvā tiek uzglabāti metadatni par katru tur noglabāto materiālu, līdz ar to viegli atrast jebko. Šī programma salīdzinoši ir tik nedārga, ka daudzi varēs atļauties uztaisīt savu vienas tēmas/nišas televīziju. Arī dzelžus liekam paši kopā – kā «garāžas ģēniju» ražotnē.

Kādā ziņā Briseles direktīvas bremzē uzņēmējdarbību Latvijā?

Tikai ar nenormālu birokrātiju, kur esam svētāki par pāvestu. Kur domājam, ka jāizpilda uz priekšu tas, kas Briseles ierēdņiem iešāvies galvā. Latviešiem ir jāsaglabā veselais saprāts.

Vai mums vērts gaidīt reālus investorus?

Rūpīgāk jāstrādā pie ārzemju investoru piesaistes un mazāk jākasās savā starpā. Celulozes fabrikai nebija vaina, bet tā nebija plānota pareizajā vietā. Vairāki lieli projekti aizgājuši Latvijai gar degunu, piemēram, Coca-Cola fabrika pārcēlās uz Tallinu, savukārt Isover vates ražošanu Ikšķilē noraidīja vietējie iedzīvotāji.

Vai galvenais valsts uzstādījums varētu būt noķert igauņus?

Dikti motivējoši (smejas). Dombrovska valdības liktenis ir līmēt valsts ekonomikas sasisto sili un skriet pret krīzi. Ar nodokļu nesamērīgo pacelšanu esam pavērsuši uzņēmēju apziņu prom no valsts. Valdība neizmanto krīzi birokrātijas samazināšanai, jo tas būtu tāpat, kā griezt sev pa dzīvu miesu. Divas trešdaļas no liekajiem ierēdņiem var izmest ārā – elementāri! Lata devalvācijai piemērotākais brīdis tika nokavēts. Pieļauju, ka, ieviešot eiro, notiks vienlaicīga lata devalvācija un mainīs pēc kursa 1:1. Ieguvums no tā būtu samazināt valsts iekšējos izdevumus.

Vai trūkstošo darbaspēku būsim spiesti ievest no Krievijas un Baltkrievijas?

Beigu beigās nekas cits mums neatliks. Jo ar citām tautām – turkiem, korejiešiem, ķīniešiem un arābiem mums ir pārāk lielas mentalitāšu atšķirības. Te domāšana līdzīga, viņi ir kristieši, kam arī ir nozīme. Vērtību sistēmas līdzīgas.

LTRK pieprasa ieviest valdībā Reformu ministra posteni, kas sauktu pie kārtības jebkuru ministru. Jūsu viedoklis par to?

Man kā valsts reformu ministram – premjera Valda Birkava vietniekam bija politiskā autoritāte reformēt ierēdniecību. Kad pievienojām Kultūras ministriju pie Izglītības ministrijas, maestro Raimonds Pauls demonstratīvi nometa savu ministra portfeli un aizgāja projām (smejas). Toreiz vēlējāmies pāriet uz nulles budžetu. Tagad ir izdevumu bāze un katra ministrija cīnās par to, cik tai pieliks klāt un lai pēc iespējas mazāk nogriež nost no bāzes. Tas ir pilnīgi ačgārni. Lai viņi pierāda visas izmaksas no nulles. Otrkārt valsts budžetam jātop vairāku gadu griezumā. Valdība brīžiem uzvedas kā skolnieki. Nav reālas valsts perspektīvas iezīmētas, vismaz man ir iespaids, ka valdības rīcībā ir tukšs skanīgu frāžu savirknējums. Visam ar izkapti nogriež, konsolidējot budžetu un neparādot, uz ko mēs kā valsts specializēsimies. Vai tās būs piesauktās IT inovācijas vai piemēram, mūzika un opera, kur mēs pilnīgi noteikti pārspējam igauņus? Man nav žēl, ka igauņi izgudroja SKYPE, bet mums kā nācijai jāpaveic ko līdzvērtīgu.

Kā jūs komentētu bijušā Rīgas mēra Alfrēda Rubika atzinumus, ka Latviju glābs sapropelis un kaņepju audzēšana?

Zināma veida kaņepēm būtu nākotne (smejas). Sapropelis ir nišas lieta, kas gatavojas ilgi kā nafta. Latgales ezeri ar to ir pilni. Man vienu tādu projektu jau piedāvāja. Sapropeli kā augsnes substrātu var pārdot uz visu pasauli, bet tas ir pietiekami riskants bizness, kur būtu jāpiepalīdz LIAA un riska kapitāla fondiem. Lai uztaisītu vērā ņemamu apjomu, ir jāiegulda daži miljoni. Tā ir viena maza lieta, ar ko Latvijas ekonomiku neizglābsim.

Kāpēc tik bieži maksātnespējas procesi ir neizdevīgi godīgajiem uzņēmējiem?

Banka lieliski saprot, ka tai nav izdevīga uzņēmumu maksātnespēja. Labāk, ja es labprātīgi atdodu savus īpašumus un banka noraksta kredītu starpību pret to, ko ieņem, pārdodot īpašumus izsolēs. Es zaudēju savu ieguldījumu daļu. Banka zaudēja summu starpību. Ģipša fabrika I ir pilnībā izpārdota dzīvokļu īpašniekiem. Tur man vēl pieder divas garāžu vietas. Mēs to apsaimniekojām līdz brīdim, kad iedzīvotāji paši uztaisīja biedrību ar vienu aktīvu personu priekšgalā. Ģipša fabriku II man izdevās pārdot NC Holdings, tur saglabājās mana interese. Viņi realizēs manu un sievas Zaigas Gailes projektu, taču to, protams, reducē. Jo ir citi laiki un citas prasības pret dzīvokļiem. Sieva pārstrādāja šo projektu. Vienu ēku, kas iepriekš bijis cehs, no birojiem pārvērta uz dzīvokļiem. Superlielos dzīvokļus sadalīja mazākos.

2009.gada jūnijā jūs prognozējāt, ka pēc trijiem gadiem, tas ir 2012.gadā waterfront un hi end dzīvokļi maksās 100 līdz 150% no pirmskrīzes cenām. Vai neatkāpjaties no šī viedokļa?

Es vienmēr esmu bijis optimists, kas skatās gaišāk, nekā ir īstenībā. Gan optimistu, gan pesimistu teiktajam jāpiemēro koeficients. Žurnālisti to zina. Ir kritums, taču piepildās mana prognoze, ka lēto un dārgo dzīvokļu segmenti atšķirsies par kārtu – 10 līdz 15x. Agrāk tie atšķīrās 3x, kas bija nepareizi. Ķīpsalā arī otrai māju rindai jāmaksā 1,5 līdz 2x lētāk nekā ūdens līnijā. To jau es neesmu izgudrojis.

Cik atceros, tad jūs ar sievu iestājāties pret to, ka Ķīpsalā celtu augstbūves. Kāpēc?

Es domāju, ka nevajadzētu. Bet vilciens ir aizgājis attiecībā uz Ķīpsalas dienvidu galu. Tur jau ir augstbūves. Augstbūves ir stulbas Rīgā un Latvijā, jo zemju ir papilnam. Lai Pētera baznīca paliek kā augstākā ēka.

2005.gadā Ķīpsalas krastu līdz Daugavgrīvai un tika gudri spriests, kā labāk sakopt un izmantot piekrastes joslu. Kāpēc nekas no tā nav īstenojies treknajos gados?

Tādēļ, ka esam nespējīgi kopīgas lietas paveikt. Pirms divām nedēļām pie manis viesojās arhitekts Egons Bērziņš, kurš saņēmis Rīgas domes uzdevumu izstrādāt šādu plānojumu. Runāja ar mani un citiem uzņēmējiem, kas ir aktīvi piekrastē. Plāns, kas vēlāk ietu uz pašvaldības apstiprināšanu, izklausījās sakarīgs. Jādod iespējas izbūvēt piestātnes. Jāiztīra ūdensceļus. Ar lakotām dārgām koka laivām Daugavas otrā krastā pie Vecrīgas nevaram pietauvoties. Tur var droši pienākt tikai ar padomju upju tramvaju, kas ir no tērauda. Uz Doles salu nevar aiziet, jo tur vīd sēkļi un akmeņi, pret tiem var nolauzt dzenskrūvi. Lai ietu pa Ķīšezeru uz Baltezeru un pa Lielupi uz Jūrmalu, vajadzētu nostoderēt sēkļus. Nav izvietotas brīdinājuma zīmes. Es par Rīgas ūdensceļu attīstību runāju jau, būdams premjers 1995.gadā. Ķīpsalā esmu uztaisījis vienu jahtu ostu.. Tas piešķir dzīvei krāsu. Es biju pirmais, kas pirms septiņiem gadiem nopirka 1935. gadā būvētu motorjahtu Ingrīda un palīdzēju nolobēt, ka Rīgas pilsētas kanālu atzina par kuģojamu. No Andrejsalas piekrastes tika izņemts Rīgas Ūdens maģistrālais cauruļvads. Vajadzēja cīnīties, lai pie Stockman tiktu izņemts aizsprosts Centrāltirgus netīrumu aizturēšanai, jo strādniekiem bija ērtāk savākt netīrumus vienā vietā, nevis regulāri tīrīt kanālu. Rīgas pašvaldība bakstījās trīs vai četrus gadus, kamēr pieņēma noteikumus, kā kuģot pa kanālu. Ē, tā ir birokrātija un lokālo politiķu mazspēja. Taču man patīk, ka tilti ir restaurēti un izgaismoti ar zilo gaismu. Viss notiek, bet trīsreiz par lēnu.

Vai ticat tam, ka tiks būvēts Ziemeļu tilts?

Jā, esmu par to. Varbūt tas būs maksas tilts. Tuneļu būvē mums nav pieredzes, tāpēc būvnieki lobēs tilta ideju.

Vai jums nerodas vēlme visu biznesu nolikt malā un kādu laiku kuģot?

Būtu forši, bet divreiz vienā upē iekāpt nevar. Labprāt padauzītos pa Kluso okeānu. Man patiktu modelis, kad es aizbraucu uz četriem vai pieciem mēnešiem, tad atkal atgriežos. Esmu ceļotājs, bet ne galīgs klaidonis, lai atkārtotu divu gadu odiseju kā ar jahtu Milda.