No piektdienas, 8.janvāra līdz marta beigām Mencendorfa namā, Vecrīgā, ieradīsies aptuveni 40 darbu liela vaska figūru kolekcija. Rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem būs lieliska iespēja apskatīt apbrīnojami reālistiskas vēsturisku personību un leģendāru varoņu figūras, būs pārstāvēti arī populāri tēli no kino filmām.
Izstādes centrālais tēls ir kompozīcija, kas radīta pēc renesanses dižgara Sandro Botičelli (1445-1510) gleznas Veneras dzimšana motīviem. Kompozīcijas pamatā ir sengrieķu mīts par mīlestības dievietes Afrodītes piedzimšanu no jūras putām. Nevar nepieminēt vēl kādu spilgtu personību no renesanses laikmeta – tas ir angļu dzejnieks un dramaturgs Viljams Šekspīrs (William Shakespeare, 1564-1616), kas ietērpts greznā laikmetam raksturīgā kostīmā, informē muzejs.
Apmeklētājiem būs iespēja satikt tādus plaši zināmus tēlus, kā sengrieķu kara un gudrības dievieti Atēnu, renesanses laika dižgarus Mikelandželo un Leonardo da Vinči, kā arī apskatīt, kāda varētu būt izskatījusies viņa gleznotā Mona Liza.
Šogad izstādē varēs sastapt lielas personības Eiropas vēsturē, piemēram, franču imperatoru Napoleonu Bonapartu (1769-1821). Māksliniekus pārstāvēs vienu no spilgtākajiem spāņu sirreālisma gleznotājiem Salvadors Dalī.
«Mēs esam padomājuši arī par mazajiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Viņiem būs interesanti savām acīm ieraudzīt varoņus no animācijas filmas Ledus Laikmets – Zobenzobu vāveri Skretu, kas noķērusi zīli, sliņķi Sidu un citus. Būs arī amerikāņu aktieris Džonijs Deps kā Džeks Sperovs no filmu cikla Karību jūras pirāti kopā ar pirātu karalieni Elizabeti Svonu. 2015.gada nogalē uz ekrāniem iznāca septītā daļa Zvaigžņu karu filmu sāgai, izstādē to pārstāvēs gudrākais un pats stiprākais sava laika džedajs – Joda,» stāsta muzeja pārstāvji.
Izstādes kurators Armens Arutjunjans atzīmē, ka «Rīgā ir ieradusies ļoti nopietna kolekcija, kas ne tikai izklaidēs, bet arī izglītos apmeklētājus. Jāatzīmē, ka vaska figūras ir veidotas ārkārtīgi rūpīgi, ievērojot vēsturisko precizitāti, apkopojot un izmantojot informāciju no dažādiem avotiem.»
Ref: 102.000.102.11522