Šī gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,3% vairāk nekā 2016.gada martā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 13,2% un importa vērtība – par 15,2% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Martā Latvija eksportēja preces 960,2 miljonus eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7% (2016.gada martā – 45,1%).
2017.gada 1.ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 5,76 miljardus eiro – par 609,2 miljoniem eiro jeb 11,8% vairāk nekā 2016.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 2,6 miljardus eiro (par 239,1 miljons eiro jeb 10,1 % vairāk), bet importa – 3,16 miljardus eiro (par 370,1 miljons eiro jeb 13,3 % vairāk).
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017.gada martā, salīdzinot ar 2016.gada martu:
Koka un koka izstrādājumu eksports lielāks par 30,2 miljoniem eiro jeb 19,7%,
Pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 21,1 miljoniem eiro jeb 34,4%,
Dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 15,0 miljoniem eiro jeb 50,6%,
Mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksportslielāks par 12,3 miljoniem eiro jeb 8,2%,
Parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 4,5 miljoniem eiro jeb 6,3%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2017.gada martā, salīdzinot ar 2016.gada martu:
Minerālproduktu imports lielāks par 22,4 miljoniem eiro jeb 28,3%,
Pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 17,6 miljoniem eiro jeb 21,7%,
Parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 17,0 miljoniem eiro jeb 22,7%,
Plastmasu, kaučuka un to izstrādājumu imports lielāks par 11,4 miljoniem eiro jeb 19,2%,
Patiksmes līdzekļu un to aprīkojuma importsmazāks par 9,1 miljons eiro jeb 8,6%.
Martā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,9%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (6,5%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,4 % no importa kopapjoma), Polija (10,1%), Vācija (9,8%) un Igaunija (8,0%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 8,4%, bet importā – 6,4%.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu šā gada martā salīdzinājumā ar 2016.gada martu par 45,7% ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums par 5,8 miljoniem eiro jeb 32,7%. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports par 12,1% samazinājās, sarūkot datoru un to sastāvdaļu eksportam par 11,3 miljoniem eiro jeb 67,2%.
Dzelzs un tērauda importa palielināšanos šā gada martā salīdzinājumā ar 2016.gada martu par 45,2% ietekmēja dzelzs atkritumu un lūžņu importa pieaugums par 2,2 miljoniem eiro jeb 2,8 reizes, kā arī dzelzs un neleģētā tērauda leņķu, fasonprofilu un speciālo profilu importa palielināšanās par 2,2 miljoniem eiro jeb 2,3 reizes. Tajā pašā laikā sauszemes transporta līdzekļu un to daļu importa samazinājumu par 6,3% visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu importa kritums par 11,5 miljoniem eiro jeb 23,5%.
Ref: 225.000.103.833