«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.
Viņa skaidro, ka saslimstība ar melanomu pēdējos gadu desmitos strauji pieaug visā pasaulē, tostarp arī Latvijā.
Kopš 2011.gada krasi mainījusies nostāja metastātiskas melanomas ārstēšanā. Ja līdz tam iespējas aprobežojās galvenokārt ar ķīmijterapiju, tad pēdējos piecus gadus izvēle pārliecinoši saistās ar imūnterapiju un mērķa terapiju. Ir piereģistrēti astoņi jauni medikamenti melanomas metastāžu terapijai, kurus kombinējot un secīgi lietojot, iespējams uzlabot melanomas pacientu ārstēšanu, uzsver Doniņa. «Diemžēl gan jāteic, ka Latvija arī šajā jomā palikusi tādā kā pabērna lomā.»
Viņa skaidro, ka tepat kaimiņzemē, Igaunijā, kur viens mērķa terapeitiskais līdzeklis metatātiskas melanomas ārstēšanai jau bija pieejams iepriekš, arī PD-1 blokatori no šī gada 1.janvāra iekļauti valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Valsts apmaksāta jaunākā terapija pieejama arī Bulgārijā, Horvātijā, Polijā un daudzās citās Eiropas valstīs, kā arī pat kara izpostītajā Serbijā
Attīstība un stadijas
Latvijas Onkoloģijas centra Vēža reģistra un Slimības profilakses un kontroles centra dati liecina – kopš 1980.gada, kad tika konstatēti 1,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, 2013.gadā melanomas gadījumu skaits audzis līdz 10,1 uz 100 000 iedzīvotāju.
Stāstot par šo onkoloģisko saslimšanu, profesore uzsver, ka melanoma ir bīstamākais ādas ļaundabīgais audzējs, kas attīstās no melanocītiem, kuros radušies DNS bojājumi un kas nekontrolēti vairojas. Viņa skaidro, ka savukārt melanocīti ir šūnas, kas ražo pigmentu melanīnu. Tas nosaka mūsu ādas krāsu. Lielākoties melanoma rodas ādā, taču tā var būt arī dažādu ķermeņa daļu gļotādās un acīs. Ar šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā, tas var attīstīties pakāpeniski no jau esošas dzimumzīmes vai veidoties no jauna uz iepriekš neizmainītas ādas.
Melanomas attīstībā izšķir piecas stadijas: no 0 līdz IV. Par slimības 0 stadiju runā tad, kad ļaundabīgā audzēja šūnas lokalizējas tikai ādas pašā virsējā slānī – epidermā.
«Ja melanomu diagnosticē šajā stadijā, prognoze ir vislabākā. Audzēja šūnu invāzijai notiekot dziļāk un audzējam kļūstot biezākam – līdz četriem milimetriem un vairāk, runā par slimības I vai II stadiju. Jo dziļāk audzēja šūnas iespiežas ādas struktūrās, jo biezāks ir audzējs, jo sliktāka ir slimības prognoze,» skaidro Doniņa.
Viņa norāda, ka papildus tiek vērtēts ļoti svarīgs prognozes faktors – izčūlojums. «I un II jeb agrīnajās slimības stadijās nav skarti citi orgāni, vienīgi āda. Taču samērā bieži melanoma tiek diagnosticēta vēlīnās stadijās – III un IV, kad izārstēšanās iespējas ir ļoti ierobežotas. Šajās stadijās slimība skar vai nu limfmezglus, vai ādu ārpus primārā perēkļa, zemādu, iekšējos orgānus, pat smadzenes. Mūsu valstī 2014.gadā 14,2% melanomu tika diagnosticētas III stadijā un 10,8% – IV slimības stadijā, skaidro onkoloģe imunoloģe.
Pētījumi un jauni medikamenti
1996.gadā tika apstiprināts pirmais profilaktiski pret melanomas recidīvu vai metastāzēm lietojamais terapeitiskais līdzeklis – citokīns, kas tika injicēts pacientiem pēc audzēja pilnīgas izoperēšanas. Divus gadus vēlāk ASV piereģistrēja vēl vienu citokīnu melanomas vēlīno stadiju ārstēšanai, bet tas neguva plašu pielietojumu klīnikā augstās toksicitātes dēļ, kas nebija samērojama ar potenciālo ieguvumu.
Mūsu valstī šim nolūkam kopš 2004.gada pieejama arī onkolītiskā viroterapija.
Gadsimtu mijā notika intensīvi pētījumi ģenētikā, analizējot mutācijas audzēju šūnās. Arī melanomas šūnās tika atrasta virkne mutāciju un identificētas nozīmīgākās no tām, kas pavēra ceļu mērķa terapijas attīstībai pret šo audzēju. Mērķa terapija pret melanomu darbojas, ja konkrētā audu parauga šūnās ir attiecīgā gēna mutācija.
«Pašreiz praksē nosaka galvenokārt mutāciju BRAF gēnā, jo kopš 2011.gada ir zināmi medikamenti, kas darbojas gadījumā, ja pacientam ir mutācija tieši minētajā gēnā. Tādi medikamenti ir vairāki un tie uzskatāmi par personalizētu ārstēšanu, jo balstās uz konkrētā indivīda audzēja gēnu analīzi. Pagaidām tie paredzēti vien metastātiskas melanomas ārstēšanai, vēsta Doniņa.
Paralēli ģenētiskajiem pētījumiem notika arī intensīvi pētījumi audzēju imunoloģijas jomā. Deviņdesmito gadu sākumā atklāja CTLA-4 receptoru uz limfocītiem, ko saistīja ar T limfocītu aktivācijas mehānismiem. Dažus gadus vēlāk tika noskaidrota tā bioloģiskā funkcija: T limfocīta aktivācijas inhibīcija jeb nomākšana. Zinātniekiem radās doma bloķēt šo receptoru, lai uzturētu pastāvīgi aktīvus T limfocītus, kas spētu nodrošināt efektīvāku imūno reakciju, tai skaitā arī pret audzēju. Tika izveidota monoklonālā antiviela, kas bloķē CTLA-4 receptoru.
Tā pieejama klīniskajā praksē kopš 2011.gada. Šis medikaments bija aizsākums jaunai imūnterapeitisko līdzekļu grupai melanomas ārstēšanā – imūnmodulējošām monoklonālām antivielām. Turpinājās darbs pie imūno procesu izzināšanas audzēja mikrovidē, tika atrasts imūnmodulējošais receptors PD-1 uz limfocītiem, kura aktivāciju saista ar limfocīta bojāeju, un tika radīti preparāti, kas bloķē šos receptorus, lai veicinātu T šūnu darbību pret audzēju.
Kopš 2014.gada šādi preparāti ir reģistrēti gan ASV, gan Austrālijā, gan Eiropā metastātiskas melanomas ārstēšanai.
Intensīvi pētījumi tiek veikti onkolītiskās viroterapijas jomā, pētot dabīgus un ģenētiski modificētus vīrusus, un viens no tiem, kas izveidots ASV, paredzēts ievadīšanai melanomas audos, ko nevar izoperēt, ir reģistrēts lietošanai klīnikā.
Ref:224.000.103.240