Mediķi pretrunīgi vērtē veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikumu samazināt maksimālo termiņu darbnespējas lapām no pusgada uz četriem mēnešiem.
«Neatbalstu. Nedomāju, ka valstī slimot būtu tik izdevīgi un cilvēki rīkotos nelikumīgi, krāpjoties,» laikrakstam Diena saka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis. Viņaprāt, smagām diagnozēm, piemēram, insultam, infarktam, četri mēneši var būt par maz.
Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas konsultante profesore Inese Logina par veselības ministres ieceri saka: «Samazināt dienu skaitu no 180 uz 120 no valsts viedokļa ir loģiski – tie ir četri mēneši, pietiekami ilgs periods, lai ar slimību vairumā gadījumu tiktu galā.» Ja netiek galā, tad obligātām jābūt konsultācijām pie speciālistiem un speciālistu komisijas slēdzienam, piebilst viņa. Profesore arī norāda, ka ārstniecībā ir grūti novilkt ļoti stingrus rāmjus – mēdz gadīties, ka slimības gaitā parādās sarežģījumi. «Taču jebkurā gadījumā ir arī vidējie skaitļi – ārstēšanas ilgums diagnozei,» saka Logina.
Patlaban darbnespējas lapas izsniedz līdz darbspēju atgūšanai, proti, uz maksimālo laiku līdz sešiem mēnešiem, taču veselības ministre to piedāvā samazināt līdz četriem mēnešiem, kā tas ir Lietuvā. Pērn 9% gadījumu slimošanas laiks bija ilgāks par 4,5 mēnešiem.
Pagājušajā gadā slimības pabalstiem valsts iztērēja 53,30 miljonus latu. Ja ar jauno kārtību izdošoties ietaupīt, šos līdzekļus Circene iecerējusi rosināt novirzīt rehabilitācijai.
Ref: 104.000.103.653