Pandēmijas laikā ar savdabīgu rīcību izcēlusies Valda Kera vadītā mediķu arodbiedrība, ārkārtējās situācijas laikā sasaucot dalībniekus uz klātienes kongresu. Tajā būtu jāierodas 74 delegātiem no visas Latvijas, ziņo TV3 raidījumā Nekā personīga.
Raidījumā norāda, ka vairāki no delegātiem iebilda vadības plāniem un rakstīja, ka šobrīd svarīgs ir katrs ārsts, un ka pulcēšanās apdraud kā viņu, tā citu veselību. Infekcijai arvien straujāk izplatoties, atbalstīt šādu pasākumu norisi būtu bezatbildīgi. Tomēr arodbiedrība vadība viņos neieklausījās.
Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir lielākā savā nozarē. Tā pārstāv vairāk nekā 10 000 biedru no visas Latvijas. Pamatā biedrība cīnās par mediķu un sociālo darbinieku atalgojumu, ir pastāvīgā dialogā ar valdību par izmaiņām šīs jomas regulējumā. Jau 15 gadus arodbiedrības priekšgalā ir Valdis Keris. Šī gada nogalē beidzas viņa pilnvaru laiks un Kongresā vadība jāpārvēl. Balsstiesīgi ir delegāti no slimnīcu arodorganizācijām.
Šajā gadījumā no dažādiem reģioniem vienuviet sabrauktu līdz 70 cilvēku un ilgstoši atrastos vienās telpās.
Kongresa datums – 1.decembris – bija nozīmēts vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Pašā slimības uzliesmojumā delegāti rakstīja Kerim, ka pasākums jāpārceļ, jo riskēt ar epidemioloģisko drošību laikā, kad ārstniecības iestādēs katrs nodarbinātais ir neaizstājams, nedrīkst, atzīmē Nekā personīga.
LVSADA kongresa delegāts, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Brigāžu atbalsta centra Krasts vadītājs Rafaels Ciekurs norāda: «Es saprotu, ka ar šo aicinājumu piedalīties šajā kongresā es tieku aicināts pārkāpt epidemioloģisko drošību.»
Tomēr delegāti no Valda Kera saņēma atbildi, ka kongress nav nedz izklaides, nedz atpūtas pasākums, bet gan darba sapulce, kas likumā esot atļauta. Viņš atsaucās uz Uzņēmumu reģistru, kas skaidrojis, ka biedru kopsapulces nav aizliegtas.
«Mēs nebijām slinki, sazinājāmies ar Slimību profilakses un slimību centru un tajā mums skaidri apliecināja, ka nekādas kopā sanākšanas 40–70 cilvēkiem iekštelpās nevar būt. Jo saskaņā ar valdības lēmumu, ir ārkārtējā situācija, kas aizliedz jebkuru publisko pasākumu veidošanu,» raidījumam norāda Ciekurs.
LVSADA RPNC Psihiatrijas centrs arodorganizācijas priekšsēdētāja Indire Ozola saka: «Tas punkts MK noteikumos varbūt ir nedaudz neveikli uzrakstīts – tur iztrūkst vārds «sanāksmes». Tur ir runa par publiskiem pasākumiem, un likumā ir definīcija, kas ir publiskais pasākums. Bet ir arī definīcija par to, kas ir sapulce un atbilstoši valdības noteiktajam tāda, atbilstoši noteikumiem, var notikt tikai ārtelpās.»
Iebildumus Keris uzklausīja, taču turpināja darbu tālāk pie kongresa organizēšanas klātienē. Viņa galvenais arguments, – ja kongresu atceltu, arodbiedrība nebūtu vairs darboties tiesīga un nevarētu pārstāvēt biedru intereses.
Kongresu 1.decembrī plānoja konferenču centra Atta 1 500 kvadrātmetru lielajā zālē.
Otrdien, 17.novembrī, Valdis Keris parakstīja kongresa noteikumus. Tie paredz, ka šo pasākumu nedrīkst apmeklēt saslimušie un tādi, kuriem jāievēro pašizolācija vai karantīna. Delegātiem jāvalkā sejas maskas, sēdvietas tiks numurētas. Jāievēro fiziska distancēšanās. Dalībnieki arī nedrīkst pasākuma laikā safilmēto materiālu ievietot sociālajos tīklos bez pārējo piekrišanas.
Kārtība valkāt maskas, izolēt saslimušos un iekštelpās numurēt sēdvietas nav kāds īpašs arodbiedrības izdomāts drošības noteikumu papildinājums. To jau paredz esošais valdības regulējums. Vienīgais jaunums no arodbiedrības puses ir aizliegums dalīties ar kongresa laikā safilmēto materiālu internetā, atzīmē raidījumā.
«Lielākas bailes un lielākā atbildība mums ir par citiem, ne tik daudz par sevi. Es nekur neeju bez maskas un darbā nevaru bez maskas parādīties. Sēdēt kaut kur zālē, labi, attālums ir liels. Bet es būšu pārkāpēja tik un tā. Tā ir mana pārliecība, ka tas ir pārkāpums. Es nedošos. Lai gan es esmu deleģēta uz turieni doties, bet es nevaru apdraudēt citus,» saka Ozola.
Savukārt Ciekurs bilst: «Temīdas acis ir aizvērtas un līdzsvaram svaru kausos ir jābūt. Un īpaši atbildīgiem jābūt no mediķiem, kas sabiedrībai visu laiku dod šos signālus par sociālo atbildību. Skatoties šajā Kongresa programmā, ir skaidra pasākuma būtība. Ir jāpārvēl jaunais priekšsēdētājs un ir jāpārvēl jaunā valde. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Keris virzīs sevi amatam atkārtoti un darīs visu, lai savu amatu noturētu, neskatoties uz ārkārtējo situāciju.»
Iespēju sazināties digitāli pagaidām nav izmēģinājusi ne mediķu arodbiedrības valde, ne padome. Pēc Kera sacītā, statūti paredz, ka vadība tiek izraudzīta aizklātā balsojumā. Attālināti to nodrošināt nevar, tāpēc kongresam jānotiek klātienē.
Vaicāta, vai būtu piekritusi dalībai, ja šis kongress notiktu attālināti, Ozola atbild: «Jā, protams! Ir 21.gadsimts. Kāpēc nevar rīkot attālināti? Mēs visi to mākam. Tam nav vajadzīgas īpašas zināšanas. Attālināti tagad notiek daudz kas. Likumus attālināti pieņem. Valdība strādā attālināti. Kāpēc viens kongress nevarētu notikt attālināti? Ir jāprot vienkārši. Arodbiedrībai ir pietiekami daudz naudas, jo mēs maksājam no savām biedra naudām katru mēnesi un tas ir pietiekami daudz – 35 procentus –, un tas nemaz nav maz.»
Arodbiedrības budžets nav mazs. Uzņēmuma reģistra pārskati liecina, ka biedru naudās ik gadu tā iegūst vairāk nekā 400 000 eiro.
Keris šai arodbiedrības priekšgalā bijis trīs termiņus pēc kārtas. Viņš slēdzis strīdīgo sadarbības līgumu ar politisko partiju Saskaņa un bija gatavs arī palīdzēt tai pirms vēlēšanām. Pēdējā laikā Kerim uzradusies spēcīga konkurence. Jaunie ārsti ar panākumiem cīnās par savām tiesībām.
Lai gan statūti paredz, ka biedriem ir tiesības saņemt informāciju par arodbiedrības darbu, Keris savu un vietnieces atalgojumu neatklāj. Viņš neesot amatpersona, un šo informāciju sargājot datu aizsardzība.
«Delegātiem, protams, ir tiesības uzzināt nepieciešamo informāciju, bet likuma aizsardzības ietvaros. Bet, lai nebūtu spekulācijas, varu atklāt, ka tas ir samērojams ar labu ārsta atalgojumu,» saka Keris.
Ar skaidrojumu par valdības noteikumiem raidījums Nekā personīga vērsās pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV). Kariņa birojā sacīja, ka pulcēšanās un pasākumu organizēšana ir ierobežota sabiedrības veselības labā. Noteikumi jāievēro arī biedrībām un jāaicina sanāksmēs piedalīties attālināti, lai nepakļautu viņus veselības un dzīvības riskam. Lai gan konkrētais tiesiskais režīms to jau paredz, Tieslietu ministrija nākamnedēļ vēl precīzāk definēšot biedrību regulējumu pandēmijas laikā.
Piektdienas, 20.novembra, vakarā Nekā personīga saņēma ziņu no vairākiem delegātiem, ka Valdis Keris ir atsaucis Kongresu konkrētajā konferenču centrā, pamatojot to ar atteikumu no telpu izīrētājiem. Kongress joprojām plānots 1.decembrī un dalībnieki varēšot izvēlēties, vai tajā piedalīties attālināti vai klātienē. Aizklāts balsojums nebūs iespējams, bet nepārvaramas varas apstākļos esot dodama priekšroka likumam, ne arodbiedrības statūtiem, piektdienas ziņā rakstīja Valdis Keris.