Atkusnis, kas strauji ienāca Latvijā marta vidū uz dažām dienām, nokausējis sniega segu Latvijas upju baseinu teritorijās, arī ledus sega daudzviet saira. Turpinoties pakāpeniskam pavasarim lielā daļā Latvijas upju pazeminājies ūdens līmenis, ledus sega turpinājusi sairt, daudzviet palicis tikai paliku piesalas vai ledus krautņi upju krastos, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Turklāt ledus sega saglabājusies Daugavā Jēkabpils – Pļaviņu posmā, Gaujas augštecē un pie Valmieras, Pededzē.
Meteorologi atzīmē, ka aprīļa pirmajās dienās Latviju šķērsoja plašas nokrišņu zonas, kas nesa lietu, slapju sniegu un sniegu. Daudzviet no jauna izveidojās sniega sega. Stiprākie nokrišņi skāra Latvijas rietumu un centrālās daļas upju baseinus, kur ūdens līmeņa paaugstināšanās sākās visstraujāk.
Kurzemes upēs aizvadītajā diennaktī lielākoties strauji paaugstinājās ūdens līmenis: Ventas augštecē par 147-173 cm, Kuldīgas – Vendzavas posmā 6-65 cm, Bārtā 25 – 33 cm, citās Kurzemes upēs 4 – 23 cm.
Arī Zemgales upēs bija strauja līmeņa paaugstināšanās: Mēmelē par 34 cm, Mūsā un Lielupes augštecē 78 – 81 cm, Lielupē pie Staļģenes 132 cm, Jelgava – Sloka 18 – 57 cm. Svētē un Bērzē ūdens līmeņa kāpums aizvadītajā diennaktī bijis ļoti straujš 100-130 cm, Viesītē, Tērvetē, Misā pakāpeniskāks 37 – 59 cm diennaktī.
Salacā ūdens līmenis nav būtiski paaugstinājies, bet Rūjā un Sedā ūdens līmenis paaugstinājies par 11 – 28 cm.
Gaujas baseinā ūdens līmenis paaugstinās pārsvarā 5 – 15 cm diennaktī, bet Tirzā straujāk, tur 56 cm.
Speciālisti norāda, ka arī Daugavā un tās baseina upēs paaugstinās ūdens līmenis. Daugavā no Polockas līdz Krāslavai ūdens līmenis paaugstinās strauji – ar intensitāti 44-60 cm diennaktī, bet Daugavpils – Vaikuļānu un Jēkabpils – Pļaviņu posmā 11 – 27 cm diennaktī, ūdens līmenis pie Jersikas aizvadītajā diennaktī vēl nesāka būtiski paaugstināties. Daugavas baseina upēs ūdens līmenis paaugstinājies ar intensitāti 6-43 cm diennaktī.
Daugavas augštecē Krievijā un Baltkrievijā ir ledus sega, vietām ledus sega ar lāsmeņiem un piekrastes vaļumjoslas. Daugavā no Vitebskas līdz Jersikai ir paliku piesalas, no Piedrujas līdz Jersikai arī reta ledus un vižņu iešana. Ledus sega saglabājas Jēkabpils – Zeļķu posmā, pie Pļaviņām izskalojumi, īpaši pie Aiviekstes ietekas Daugavā. Izskalojas ziemas laikā sakrājušies vižņi.
Meteorologi vēsta, ka tuvākajās dienās ir gaidāma upju noteces un ūdens līmeņa paaugstināšanās Latvijas upju baseinos, kā arī turpināsies ledus sairšana.
Pēc aktuālās meteoroloģiskās prognozes Kurzemes upēs ūdens līmeņa maksimumi lielākoties gaidāmi no 5.-7.aprīlim, dažu upju posmos, jau 4.aprīlī. Zemgales upēs ūdens līmeņa maksimumi gaidāmi no 5.-8.aprīlim, dažās upēs agrāk. Ūdens līmeņa celšanās intensitāte saglabāsies un gaidāms, ka applūdīs Lielupes augšteces palienes, pie Jelgavas ūdens līmenis var būt tuvs palieņu applūšanas līmenim vai nedaudz pārsniegt to, bet lejtecē upes palienes var tikt applūdinātas. Iespējama arī citu Zemgales upju palieņu applūšana.
Turklāt Vidzemes un Latgales upēs šonedēļ lielākoties turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās. Arī Daugavā tuvākajās dienās turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās un ledus segas sairšana, izskalojumu ledus segā paliks vairāk. Šīs nedēļas otrajā pusē gaidāma ledus sakustēšanās arī Jēkabpils – Pļaviņu posmā.
Vienlaikus meteorologi norāda, ka pavasarī ledus nav drošs un uz ledus atrasties ir bīstami.