Meža dzīvnieku, īpaši briežu dzimtas dzīvnieku postījumu apmērs Latvijas mežos turpina pieaug, trešdien, 27.septembrī, Latvijas mežsaimnieku un kokrūpnieku konferencē 2017 ir sacījis Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
«Ir jādomā, kā mēs turpmāk attīstām mežu apsaimniekošanas un meža praksi. Ir daudz zvanu par briežu dzimtas dzīvnieku postījumiem,» norāda Muižnieks.
Piebilstot, ka briežu dzimtas dzīvnieku nodarīto postījumu cēloņi ir populācijas pieaugums, pieaugošā barības bāze un citi šiem dzīvniekiem labvēlīgi faktori.
«Meža īpašniekiem būtu jādomā par to, kā izaudzēt ražīgas, vērtīgas un veselīgas kokaudzes, jāvērtē, ko darīt, lai šo problēmu risinātu,» piebilst biedrības vadītājs.
Muižnieks stāsta arī to, ka postījumu apmēru var ierobežot, apsaimniekot mežu rūpīgi. Teritorijās ar augstu postījumu risku jāpiemēro atšķirīga mežu apsaimniekošana. Kopšanas cirtēs vēlams saglabāt lapu kokus, (pīlādžus, kārklus, ozolus, ošus, liepas, kļavas un citus), kas netraucē mērķa sugas augšanai un mežistrādei.
«Tāpat vēlams jaunaudžu kopšanas cirtē saglabāt bojātos skuju kokus līdz pirmajai komerciālai kopšanai. Jaunaudžu kopšanā jāsaglabā lielāks mērķa sugas koku skaits. Priežu un apšu jaunaudzēs mērķa sugas retināšanu jāuzsāk, kad koku augstums pārsniedz piecus metrus. Tāpat jāatstāj enerģētiskās koksnes zaru čupas cirsmās ziemas periodā,» saka Muižnieks.
Viņš arī atzīst, ka viens no risinājumiem ir vairāk medīt briežu dzimtas dzīvniekus. Reizēm mežu īpašniekiem pietiek vien draudzīgi aprunāties ar medniekiem, lai puses atrastu kopsaucēju problēmas risināšanā.
Ref: 225.000.103.2093